Pārliekā sausuma dēļ šogad meža ogu ir mazāk, tāpēc šobrīd cītīgi tiek vāktas dārza ogas – upenes, ērkšķogas, jāņogas un avenes.
Pārliekā sausuma dēļ šogad meža ogu ir mazāk, tāpēc šobrīd cītīgi tiek vāktas dārza ogas – upenes, ērkšķogas, jāņogas un avenes.
Rajonā ir vairāki upeņu audzētāji, kas šīm kultūrām atvēlējuši lielu platību, ogu audzēšanu uzskatot par papildu ienākumu avotu. Lejasciema pagastā zemnieku saimniecībā “Ozoli 1”, kas atrodas netālu no Sudala ezera, upenes audzē 5,5 hektāru platībā. Ražojoši ir 3,5 hektāri upeņu, no kuriem šovasar jau nolasītas trīs tonnas ogu. Pirmo ogu ražu saimnieki Valda un Ivars Šķenderi ieguva pirms trīs gadiem.
“Uzskatām, ka upeņu raža šogad nav īpaši sliktāka kā iepriekšējos gados, varbūt nedaudz mazāka, jo ir ogulāji, kas sausuma dēļ ir nodzeltējuši un pat nokaltuši. Ogas lasām ar rokām, aicinot talkā skolēnus, kā arī ļaudis, kas vēlas iegādāties upenes. Domāju, ka izdosies novākt visu ražu, nebūs tā, kā pērn, kad stipro lietavu dēļ daļa ražas palika pie zariem un nobira,” stāsta V.Šķendere.
Saimniecībā audzē trīs šķirņu upenes “Titānija”, “Zagadka” un “Odžibina”. Pēdējā ienāksies tikai nākamajā gadā.
“Šīs šķirnes izvēlējāmies tāpēc, ka tās piemērotas komercdarbībai un tik ātri neizšķīst, jo ogas vedam pārdot uz Rīgu. Tās piemērotas arī sulas ieguvei. Pagaidām upeņu platību nepalielināsim, jo ir problēmas ar ogu pārdošanu. Ja būs iespējams saņemt valsts subsīdijas, tad nākamajā gadā ceram iegādāties ogu lasāmo kombainu,” stāsta V.Šķendere. Rindstarpu apkopšanai iegādāts neliels traktors.
Arī sinoliete Laima Dilba, kas upenes audzē viena hektāra platībā, stāsta, ka ogu raža ir ļoti laba. Trešā daļa upeņu jau esot nolasītas.
“Upeņu šķirnei “Zagadka” šogad ogas ir nedaudz retākas, toties lielas. Mums ir mālaina augsne, iespējams, tāpēc upenājiem sausums tik ļoti nekaitēja. Ogulājus pavasarī arī mēslojam ar komplekso mēslojumu, izvairoties no pārliekas slāpekļa devas. Uzskatām, ka mums ir bioloģiskas upenes, jo ogulājus pret kaitēkļiem nemiglojam, tikai starp tiem izpļaujam zāli,” stāsta L.Dilba.
Upenes audzē arī citos pagastos, piemēram, Jaungulbenes pagasta piemājas saimniecībā “Kalnzari”, kur saimnieko Anna Kamradze kopā ar dēlu Kārli, kas stādījumus sākuši veidot, sākumā iestādot 300 četru dažādu upeņu šķirņu stādus. Ogas saimnieki izlieto paši, ļauj tās lasīt radiniekiem un paziņām, kā arī pārdod Rīgā. Savukārt šā paša pagasta “Rugāju” mājās vitamīniem bagātās ogas audzē arī Sarmīte un Guntis Lāči. Viņi iecerējuši stādījumus palielināt vismaz līdz desmit hektāriem. Pirmo ogu ražu šogad jau novākuši Stāmerienas pagasta “Ezermalu” saimnieki Inga un Gatis Cimdiņi, kas šo kultūru audzē septiņu hektāru platībā.
Diemžēl rajonā pagaidām nav lielu platību, kurās audzē jāņogas.
