Putnkopība: ir ienesīga nozare.
Putnkopība: ir ienesīga nozare
Jau ceturto gadu galvenokārt pilsētas un Stradu pagasta iedzīvotāji pēc vistu olām dodas uz Stradu pagasta piemājas saimniecību “Dūnas”, kur uz kādreizējās vistu fermas bāzes izveidota statūtsabiedrība “Mājputni”.
“Olas tirdzniecības uzņēmumiem nerealizējam, jo tad jāievēro citi noteikumi, bet piemājas saimniecībā to varu darīt. Pieprasījums ir liels. Ļaudis jau ielāgojuši, ka pēc olām jānāk no rīta. Esam izpelnījušies klientu atzinību, ka pārdodam tikai svaigu produkciju. Dažkārt olas, kas vāktas no rīta, ir pat siltas.
To cena ir atkarīga no lieluma,” stāsta SIA “Mājputni” vadītāja Ilona Grāvleja.
Šobrīd vienā kūtī nelielā platībā ir izmitinātas 500 “Lohn Braun” šķirnes vistas, bet jau drīzākajā laikā dējēju skaitu palielinās līdz diviem tūkstošiem.
Vistai aktīvās dēšanas periods ir apmēram septiņi mēneši, tāpēc pēc gada tās nomaina. Putnus nekauj, bet par nelielu cenu pārdod tiem, kas vēlas tos turēt.
Šobrīd vistas met spalvu, tāpēc nav ārēji visai izskatīgas. Samazinājies arī olu daudzums, bet, tiklīdz spalvas ataugs, arī dējība kļūs intensīvāka. Saimniecība sadarbojas ar SIA “Palsa” Valkas rajonā, kur iegādājas četrus mēnešus vecas vistas.
“Esmu izrēķinājusi – lai saimniecība varētu pastāvēt, veiksmīgi tikt galā ar maksājumiem un gūt arī nelielu peļņu, pietiek ar minēto putnu daudzumu. Vistu skaita palielināšana nebūs saistīta arī ar jaunas novietnes izveidi, jo pašreizējā kūts ir plaša un ērta,” stāsta I.Grāvleja.
Novietnē radīti putniem labvēlīgi apstākļi, lai tie nepārtrauktu dēt. Saimniece bilst, ka neesot vajadzīgi sarežģīti ekonomiskie aprēķini, lai zinātu, cik olu iespējams iegūt mēnesī, ja dienā vista izdēj vienu.
“Pircēju mums netrūkst. Ir pastāvīgi klienti, par kuriem zinām, kurās dienās viņi ieradīsies pēc olām. Galvenokārt tie ir gados vecāki cilvēki, kas pratuši piepulcēt arī jaunākus. Ir gadījies arī tā, ka visiem olu tīkotājiem to nepietiek,” stāsta I.Grāvleja. Plēstās olas saimnieki izlieto savām vajadzībām. Lai veiksmīgi tiktu galā ar vistu barošanu un olu savākšanu, saimniecībā pastāvīgā darbā ir pieņemts strādnieks Dzintars Brezinskis.
Kūtī vistas netur šauros režģu būros. Lai dējējas varētu izkustēties, ar režģi no grīdas līdz griestiem nodalītas tikai sānu daļas, kur dažādā augstumā izvietotas laktas. Izrādās, ka brūnās vistas esot arī psiholoģiski mierīgākas nekā baltās, tāpēc neradot troksni, ja kūtī ienāk svešas personas. Saimniece stāsta, ka dēšanai neizskaidrojamu iemeslu dēļ vistas izvēlējušās noteiktu vietu, lai gan sākumā režģu vietā izvēlējušās grīdu.
I.Grāvleja vada arī saimniecības grāmatvedību un ir izrēķinājusi, ka lielākie izdevumi ir par izlietoto elektroenerģiju, jo kūtī arī dienā ir ieslēgts apgaismojums. Noteiktu naudas summu paredz arī kombinētās putnu barības iegādei Rīgā. Saimniece uzskata, ka vistas jāturpina ēdināt ar to, pie kā tās pieradušas. Dienā vista patērē 130 gramu tai domātās barības, bet mēnesī visas kopā apmēram divas tonnas.
“Putnus barojam četras reizes, lai gan pietiktu ar divām, bet pārliecinājāmies, ka tad visas nepaēd. Paši graudus neaudzējam, jo saimniecībā nav tehnikas, lai veiktu visus zemes apstrādes procesus,” saka I.Grāvleja.
Putnkopēja priecājas, ka, iesaistoties Valsts nodarbinātības dienesta Gulbenes rajona nodaļas algoto pagaidu sabiedrisko darbu projektā, izdevies rast papildu līdzekļus, kas izlietoti kādreizējās olu šķirotavas rekonstrukcijai.
