Lizuma vidusskolas 9.klases skolniece Elza Martinova ir veiksmīgi startējusi latviešu valodas valsts olimpiādē un izcīnījusi 2.vietu.
“Uzzinot, ka ieguvu 2.vietu valsts latviešu valodas olimpiādē, protams, biju patīkami pārsteigta,” “Dzirkstelei” saka Elza, kurai, kā izrādās, latviešu valoda nemaz nav mīļākais mācību priekšmets, bet, viņasprāt, tā kā tas ir viens no vieglākajiem, tāpēc arī patīk. Elza stāsta, ka olimpiādē grūtības sagādāja domraksts, kas bija jāraksta par Latvijas simtgadi. “Par šo tematu ļoti daudz jau ir rakstīts un un runāts, tāpēc bija grūti izdomāt kaut ko oriģinālu un interesantu. Latviešu valoda man padevās jau sākumskolā, kad 3.klasē ieguvu 1.vietu Vidzemes reģiona olimpiādē. Arī pagājušajā mācību gadā piedalījos valsts olimpiādē, kur ieguvu atzinību. Kopumā varu teikt, ka esmu ļoti priecīga par šo sasniegumu, jo pati necerēju, ka iegūšu tik augstu vietu valstī,” saka Elza.
Elzas latviešu valodas skolotājai Ingai Kadilei arī patiess prieks par notikušo, jo šādi gadījumi esot retums skolotāja darbā. “Lai arī esam maza valsts, konkurence tāpat ir liela. Šogad uz valsts olimpiādi tika uzaicinātas tikai pa vienai skolniecei katrā klašu grupā, tas liecina, ka olimpiādes latviešu valodā nav vieglas,” saka I.Kadile un piebilst, ka liels prieks par Elzas izaugsmi. Pagājušajā gadā viņa valsts olimpiādē ieguva atzinību. “Elzai ir iedzimta laba valodas izjūta, viņa ļoti uzcītīgi strādā pie katra uzdotā darba, ir radoša, tas arī ļāva sasniegt tik labu rezultātu. Viņa tiecas pēc izcilības arī ikdienas darbā un ieskaitēs nopelna desmit balles, kas patiešām ir apbrīnojams patstāvīga darba rezultāts. Elza ir lasītāja, ir prieks baudīt viņas tīro, bagāto latviešu valodu, skaidro domas virzību. Kādas ir šobrīd pusaudžu dzimtās valodas zināšanas? Tiem, kuriem ir iedzimta laba valodas izjūta, zināšanas ir, un viņi prot tās izmantot praksē. Skolēnus, kuriem ir zema mācību motivācija, nav viegli “sadraudzināt” ar smago latviešu valodas gramatiku. 5.līdz 7.klasēs parādās zēnu daļa, kuri “dzīvo” angļu valodas vidē, komati, vārdu pareizrakstības likumi viņiem liekas kā citplanētiešu stāsti, kurus viņi nespēj sasaistīt ar savu ikdienu. Domāju, ka mums pašiem skolotājiem arī vairāk jāpārdomā, ko patiešām skolēniem vajadzēs dzīvē, un vairāk tam jāpievērš uzmanība,” saka I.Kadile.
