Nav pārsteigums, ka atkritumos pārtiku izmet tie, kas pelna pietiekami un ir materiāli labi nodrošināti. Bet maznodrošinātie? Šķiet, atbilde ir pati par sevi saprotama. Tomēr tā nebūt nav tik viennozīmīga, kā varētu domāt. Nesen uzklausīju stāstu, kas liecina – pārtikas pakas, ko saņem trūcīgie un maznodrošinātie, dažkārt tiek izmestas atkritumu konteinerā. Nereti pakas tiek pārdotas, jo tajās ir labas kvalitātes produkti, kā arī higiēnas preces. Tas nozīmē, ka daļa paku saņēmēju nenovērtē to, kas viņiem tiek dots par brīvu. Acīmredzot par sarežģītu ir izvārīt makaronus, izmantot veļas pulveri drēbju mazgāšanai vai lietot šampūnu un zobu pastu. Tiesa, Gulbenes novada sociālajā dienestā saņemtas daudzas labas atsauksmes par pārtikas un higiēnas paku saturu. Šobrīd novadā ir reģistrētas 373 trūcīgās un 110 maznodrošinātās personas. Ar šo gadu atbalstu var saņemt arī maznodrošinātie, kuru vidējie ienākumi mēnesī nepārsniedz 242 eiro. Turklāt atbalsta saņēmēji parasti cenšas nepārsniegt noteikto ienākumu robežu, jo izrādās – trūcīgā vai maznodrošinātā statusu izmantot ir izdevīgi. Var dzīvot sociālajā dzīvoklī, par kuru maksa ir niecīga salīdzinājumā ar vispārējām īres un komunālo pakalpojumu izmaksām. Arī pie ģimenes ārsta vai speciālista nav jāmaksā pacienta nodeva. Tāpēc ne viens vien darbspējīgs trūcīgais vai maznodrošinātais par labāku uzskata saņemt šo statusu, nevis meklēt darbu, lai gan tā varētu sev nodrošināt lielākas pārtikas un citu preču izvēles iespējas. Tā vietā viņi internetā nekaunas kritizēt saņemto palīdzību: “Ko lai trūcīgais dara ar to drazu pārtikas un higiēnas preču pakās? Katru mēnesi viens un tas pats.” Latvijā ir 93 000 personu, kas saņem valsts apmaksātas pārtikas pakas. Manuprāt, ne tikai viņu, bet katra cilvēka attieksme pret pārtiku labi parāda, kas viņam ir svarīgs. Paēdušai pelei milti rūgti, vēsta tautas paruna. Pērn televīzijas raidījums “De Facto” noskaidroja, ka mazāko klašu skolēnu ēdināšanai valsts gadā tērē 15 miljonus eiro, bet liela daļa neskarto pusdienu aiziet atkritumos. Mājsaimniecības atkritumos izmet 45 000 tonnas un 8 000 000 litru pārtikas, kas izmaksā apmēram 71,5 tūkstošus eiro.
