Valsts augstākajām amatpersonām klātesot, trešdien, 17. janvārī, Rīgā tika izrādīts ilgi gaidītais nacionālais trilleris «Nameja gredzens». Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis pēc nepilnām divām stundām, izejot no zāles, vērtējumu izteica vienā vārdā: «Iedvesmojoši!» Tādējādi divarpus miljonus eiro vērtā filma sākusi savu ceļu pie skatītājiem.
Ar milzu ambīcijām
Studijas «Platforma film» producents Andrejs Ēķis ar savu komandu ir godam strādājuši ne tikai, lai kinoleģendai nokomplektētu iespaidīgu ārzemju aktieru plejādi, bet arī daudz darba ieguldījuši jaundarba popularizēšanā. Tas ļauj domāt – divsimt tūkstošu lielu Latvijas skatītāju auditoriju filmai varētu izdoties savākt, tad šis kinodarbs iekļūtu starp skatītākajām Latvijā radītajām kinolentēm.
Producentu ambīcijas gan ir daudz lielākas. Ārvalstu aktieru, scenāristu, virknes citu jomu speciālistu piesaistei mērķis ir ar šo darbu radīt starptautisku rezonansi. Vismaz tādā līmenī, ka to gribētu skatīties Zviedrijā, jo galveno – Nameja – lomu spēlē šajā valstī populārais Edvīns Endre. Lietuviešiem varētu būt vēlme skatīt savu uzlecošo zvaigzni Aisti Diržuti Nameja līgavas Laugas lomā. Arī britu aktierim Džeimsam Blūram, kurš filmā ir galvenais «nevaronis» – krustnešus pārstāvošais Makss jeb Maksis, ir prāvs pielūdzēju pulks. Latviešiem, protams, šī ir lieliska iespēja uz ekrāna redzēt teju visus populārākos šālaika vīriešu kārtas aktierus: Juri Žagaru, Gintu Andžānu, Ivo Martinsonu, Andri Keišu, Artūru Skrastiņu, Jāni Āmani, Lauri Dzelzīti, Egonu Dombrovski un vēl desmitiem citu. No sieviešu lomām plašākā tikusi Elīnai Vānei.
Ambīcijas – tas, protams, ir labi. Tomēr gribēšanai ir jābūt samērojamai ar piedāvājumu. Te sākas problēmas. Vēlot iespēju radošajai komandai saņemt ārzemju skatītāju jūsmu, nepamet šaubas par to. Cenšoties vienlaikus radīt «mākslu» savējiem un svešajiem, būtībā nav sanācis nekas.
Lielisks muzikālais fons
Nedomāju, ka ārvalstu skatītājus pārsteigs asiņu, līķu, vardarbīgo ainu pārpilnība, zobenu cīņas, lidojošas bultas, kautiņi laivās un uz sauszemes, mataini un bārdaini «tēviņi» – tas viss ir redzēts. Inovatīva cīņu un vardarbības metožu tēlojuma filmā nav.
Jāuzteic Riharda Zaļupes skaņu celiņš. Bagātīgs muzikālais fons ir šīs filmas viena no veiksmēm. Kinomākslas lietpratēji, visticamāk, novērtēs daža laba latviešu aktiera sniegumu. I. Martinsons Valda lomā ir ļoti spēcīgs tēls. A. Keišs,
J. Žagars, arī G. Andžāns, J. Āmanis – šo vīru aktierspēlē ir daudz spilgtu, atmiņā paliekošu vaibstu.
No «importētajiem» māksliniekiem ar pāris frāzēm un izteiksmīgām grimasēm uzrunā Dž. Blūrs. Baltijas skaistums savienojumā ar naivumu un vajadzības gadījumā arī cīņassparu uzteicams A. Diržutes tēlā. Namejs – E. Endre – salds bučmūlītis, kurš, ja vajadzīgs, var arī nokaut ļaunos cil-vēkus. Pats viņš cīņās gūst asiņainus ievainojumus, kuri nemaz nerada sāpes. Viņš esot seriālu zvaigzne – lai tā būtu!
«Pagānu karalis»
Visbēdīgāk kļūst, kad jārunā par filmas vēstījumu latviešu auditorijai. Kinoleģenda stāsta, kā baltu ciltis zaudēja cīņā ar krustnešiem, jo nebija vienotas, nespēja pārvarēt kārdinājumu viegli iegūt naudu, arī noteikšanu pār citiem. Cilšu vadoņus nopirka, lai pēcāk piekrāptu. Cenšoties vēstījumā norādīt, cik grūti izturams ir pārbaudījums ar naudu un varu, autori paši tam ir pārdevušies par visiem simt procentiem.
Lai ārzemju skatītājam būtu vieglāk un tam nebūtu jāapgrūtina sevi, filma nosaukta «Pagānu karalis». Vārds Namejs ārpus robežas nevienam neko neizsaka. Lai būtu vieglāk strādāt aktieriem un vienkāršāk sacīto uztvert skatītājiem, filma uzņemta angļu valodā. Smieklīgi izklausās, kad savā raitajā angļu valodas plūdumā
Dž. Blūrs uz sekundes desmitdaļu iepauzē, lai izmocītu viņa mēlei tik dīvaino – Valdis. Kad Namejs no ekrāna perfektā angļu dikcijā otro reizi skaļi nolamājas «Fuck!», pirms tam nedaudz klusāk izsakot «Schit!», es saprotu – filma nav par mums.
Lai svešajiem vieglāk
A. Grauba vairākkārt uzsvēris, ka filma ir attālināta no iespējamās vēsturiskās patiesības. Tādēļ pirms skatīšanās Aleksandra Grīna romāna «Nameja gredzens» izlasīšana satura izpratnei nepalīdzēs. Aicinot skolēnus baudīt šo darbu, pedagogiem jāizskaidro, ka māk-
slas vai, precīzāk, biznesa vārdā latviskums nonivelēts līdz pat absurdam. Lai ārvalstu skatītājus neapgrūtinātu ar pagānisma daudzveidīgajām izpausmēm, Semigalijā (šī Zemgales angliskā izruna ir ļoti nepierasta) pagānu svētvieta ir Stounheindžas atdarinājums. Nav ko mocīt angļus ar kaut kādām svētbirzīm vai upurozoliem.
Filmas norises vietas maksimāli attālinātas no mūsu zemes, jo neizskan agrāko laiku vietvārdi. Ir mežiem klāta teritorija, kura robežojas ar jūru. No tās īsā laikā var nokļūt salā, kurai dots Sāremā vārds. Tur, izrādās, krustneši iekārtojuši savu bāzes vietu. Nameja un Laugas kāzu aina – skaisti, krāsaini, varbūt arī zemgaliski ar pagānisku pieskaņu. Uzteicams galvenā operatora Valda Celmiņa darbs, gan rāmi slīdot kamerai pāri plašajām neapdzīvotajām ārēm, gan tverot asiņainus tuvplānus.
Viena laiva zemgaliešu
Atšķirībā no A. Graubas «Rīgas sargiem», kur režisors neskopojās ar dažādiem specefektiem, radot kauju batāliju ainas, «Nameja gredzenā» uz Sāremā salu izkvēpināt no turienes krustnešus zemgalieši dodas ar vienu laivu. Protams, cīņasspara un varonības vīriem netrūkst, ļaunie tiek sakauti.
Šādu loģisku, arī faktoloģisku iekritienu filmā ir ļoti daudz. Tas uz ekrāna redzamajam liedz pievienot apzīmējumu «mākslas darbs». Biznesa projekts ar krietnu devu riska, cerot – mazprasīgie skatītāji uzķersies.
Nevēloties mazināt patriotisma garu tautā, aicinu šo lenti noskatīties. Efektu, asu izjūtu ir daudz. Kādam noteikti aizskarta tiks arī smeldzīga stīga. Pašmāju produktu vērts skatīties kaut vai tādēļ, lai iepazītu savus aktierus, turklāt šoreiz parūkās, mežonīgos cīniņos noasiņojot, galvām ripojot un sarkanam šķidrumam plūstot no izdurto acu dobumiem un Semigaliju mīlošajām sirdīm.
Lai arī filma uzņemta angļu valodā, ir titri latviski un krieviski. Ir arī izgatavotas kopijas, kur tekstu latviešu valodā lasa divi diktori. Šajā versijā «Fuck!» tiek izteikts pieklusinātā latviešu valodā: «Ej tu dirst!» Kurš var pierādīt, ka 13. gadsimtā latviešu puisis Namejs tieši tādiem vārdiem neuzrunāja šaizemē no Romas atbraukušo pāvesta dēlu Maksi?
INTERESANTI
Filmas «Nameja gredzens» tērpiem izlietots gandrīz kilometrs auduma. Izgatavoti 100 masu skatu tērpi, 100 krustnešu tērpu komplekti un 25 aktieru tērpi. Smagākais tērps sver 30 kg. Visi izgatavotie metāla bruņukrekli kopā sver vairāk nekā 500 kg. Vienā filmēšanas dienā apģērbti līdz pat 220 cilvēku. Ar rokām darināti 200 apavu pāri.
Filmā izmantotas vairāk nekā 300 rotu vienības, tajā skaitā 12 Nameja gredzeni.
Pārsvarā visās tēlu parūkās ir īstie mati. Savukārt mākslīgo asiņu sastāvā esošais glicerīns traki garšojis lapsenēm.
