Uzņēmējs: rada darbavietas vietējiem iedzīvotājiem.
Uzņēmējs: rada darbavietas vietējiem iedzīvotājiem
Lizuma pagastā kopš ceturtdienas ir par vienu ražotni vairāk, jo kādreizējās kopsaimniecības kartupeļu pagraba telpās uzņēmējs Alvis Pūcītis sāks izgatavot mēbeles un to sagataves, kuras eksportēs uz Somiju.
“Ražotnē, kas kopīgiem spēkiem tapa gada un trīs mēnešu laikā, pirmo pasūtījumu sāksim gatavot jau šonedēļ. Tās būs līmētās plāksnes galda virsmām,” stāsta lizumnietis Alvis Pūcītis.
Lizuma pagasta pašvaldības vadītājs Aldis Strads ražotnes atklāšanas pasākumā bilda, ka jūtoties kā tēvs, kura ģimenē piedzimis kārtējais bērns, tāpēc tagad jāraugot, kā tas aug un attīstās. “Jauna ražotne nozīmē darba iespējas cilvēkiem un ienākumus pašvaldībai,” saka A.Strads.
Ražošanas process sākas pirmapstrādes cehā, kur nekas neliecina, ka tiktu zāģēts ievērojams kokmateriālu daudzums. A.Pūcītis stāsta, ka ieved tādu koksnes daudzumu, cik nepieciešams konkrētā pasūtījuma izpildei.
Ražošanas procesā, kas ir bezatkritumu, jo pilnībā izmanto visu, pat zāģskaidas, noder arī nekvalitatīvs jebkuras sugas koks.
“Labākais materiāls mēbeļu gatavošanai ir ābele, arī bērzs, bet tikpat labi iespējams izmantot arī melnalksni un citus kokus. Šodien vairs nav nozīmes to sugai, jo ražošanas procesā ievērojam bezzaru tehnoloģiju,” stāsta uzņēmējs. A.Pūcītis atzīst, ka, strādājot ar “dzīvo” koku, jāievēro to īpatnības, lai vēlāk mēbeles “nestaigātu”. Viņš domā, ka kokmateriālu piegāde problēmas neradīs, jo pārdotgribētāju pietiek.
No pirmapstrādes ceha kokmateriāli nonāk kaltē. Tajā vienā reizē 40 līdz 50 grādu temperatūrā iespējams izkaltēt 50 kubikmetru kokmateriālu. Ilgākais žūšanas laiks – divas nedēļas – ir bērzam, jo jāievēro saudzējošais režīms. Ražotnē iekārtots arī slīpēšanas un līmēšanas cehs. Ir arī virpotava. Atsevišķās telpās ar jaudīgu ventilāciju izbūvēta lakotava. A.Pūcītis stāsta, ka pagaidām to vēl neizmantos, bet tiklīdz sadarbības partneri Somijā vēlēsies saņemt lakotas mēbeļu sagataves, to darīs. Par katru pasūtījumu slēdz konkrētu līgumu.
“Latvijā dažādas firmas piedāvā kvalitatīvas lakas, tāpēc lakošana problēmas nesagādās. Strādāsim, ievērojot taupības režīmu, un nevienu koka kluci ārā nemetīsim, jo vienmēr kaut ko iespējams izgatavot,” saka A.Pūcītis.
Uzņēmējs atzīst, ka “Hipotēku” bankā ņemts kredīts, bet tagad jādomā, kā to atmaksāt. Kopumā ražotnes izveidei nepieciešami apmēram 200 000 latu. Tomēr līdzekļu ekonomija gūta, pateicoties ražotnes strādnieku un uzņēmēja racionalizētai rīcībai. Ar viņu rokām tapušas vairākas ražošanas iekārtas.
“Laikam esmu dulns un neformāls cilvēks, jo uzskatu, ka vienmēr iespējams kaut ko izdomāt pašiem. Tāpēc vairākas iekārtas radījām par pašizmaksu. Piemēram, lai iegādātos plākšņu garinātājzāģi, mums vajadzētu izdot apmēram divus tūkstošus latu, bet vīri to saskrūvēja no lietotām detaļām, tāpēc tas izmaksāja dažus simtus latu. Arī slīpmašīna ir pašu darinājums. Dažas iekārtas sarūpēt līdzējuši arī somi,” stāsta A.Pūcītis. Perspektīvā, ražotnei nostiprinoties, iecerēts to papildināt ar vēl citām iekārtām.
“Galdniecības cehā mums nepieciešams vertikālais lentzāģis. Iespējams, ka to mums piegādās sadarbības partneri. Uz Jaunpiebalgu brauksim pēc urbjmašīnas. Ceram iegādāties arī vertikālo frēzi un citu,” stāsta uzņēmējs.
Ražotnē nodarbinās pagasta iedzīvotājus. Piemēram, galdniecības cehā strādās četri strādnieki, kam ir pieredze darbā ar kokmateriāliem. Ir gādāts arī par strādātāju darba apstākļiem, lai būtu pietiekams apgaismojums, ventilācija, telpu apkure, kā arī iekārtas atbilstu darba drošības noteikumiem.
A.Pūcītis pozitīvi vērtē faktu, ka nav jāgādā par pasūtījuma nogādi Somijā, jo tas prasītu ievērojamus izdevumus. Somi to veic paši. Arī pasūtījumu apjoms nav liels. Tas tāpēc, lai būtu mēbeļu daudzveidība, nevis kā agrāk, simtiem vienādu skapju, galdu vai sekciju.
“Pirms dažām dienām ražotnē ieradās sadarbības partneri un atzina, ka ir viss nepieciešamais veiksmīgai sadarbībai, jo spējam kokmateriālu saaudzēt gan platumā, gan garumā, gan biezumā, kā arī atbilstoši prasībām no līmētā materiāla izgatavot mēbeļu sagataves,” saka A.Pūcītis.
