Vairāk nekā divus mēnešus daiļdārznieces amatā aizvadījusi Inta Freiberga. Viņu šim darbam izraudzījās Lejasciema pagasta padome.
Vairāk nekā divus mēnešus daiļdārznieces amatā aizvadījusi Inta Freiberga. Viņu šim darbam izraudzījās Lejasciema pagasta padome. Inta Lejasciemā dzīvo
21 gadu.
“Pagasta padome pārcēlās uz jaunām telpām, bija izstrādāts arī tās apzaļumošanas projekts, vajadzēja cilvēku, kas projektu realizē dabā. Man piedāvāja šo iespēju, es to pieņēmu. Nav jau tā, ka āzis par dārznieku, jo savulaik esmu absolvējusi Bulduru dārzkopības tehnikumu. Līdz šim biju mājsaimniece un rosījos pa savām puķu dobēm, bet tagad esmu nonākusi laika trūkumā, jo daudz kas jāpaspēj. Manā pārziņā nodotas pagasta centra dobes,” stāsta Inta.
Daiļdārzniecei ir noteikts brīvais darba režīms, tāpēc darbdienu iespējams plānot pēc saviem ieskatiem, tomēr tas nenozīmē, ka puķu dobes un dekoratīvos stādījumus viņa var apraudzīt tikai reizi nedēļā. Pavasarī, kad darāmā vairāk, Inta pie puķu dobēm rosījusies katru dienu, bet tagad, kad iestādītas vasaras puķes, var uzskatīt, ka lielākā darbu daļa paveikta, tāpēc kļuvis vieglāk. Atliek vien ravēt dobes un, ja vajadzīgs, arī laistīt stādījumus.
“Nav jau tā, ka tagad likšu pilnībā izmainīt visus līdzšinējos stādījumus, jo pie pašvaldības iestādēm jau ir gadiem ilgi kopti un veidoti apstādījumi. Arī privāto uzņēmumu īpašnieki padomājuši par skaistas apkārtnes veidošanu. Protams, ja kādam būs nepieciešams mans padoms, esmu gatava palīdzēt, kā vien spēšu,” saka daiļdārzniece.
Inta cītīgi seko visām jaunākajām dārzu modes tendencēm. Par pirmo algu viņa iegādājusies apjomīgu izdevumu “Dendroloģija”.
“Gados jaunākiem daiļdārzniekiem ir vieglāk pieņemt jaunās dārzu modes tendences, man tas nākas grūtāk. Esmu ievērojusi, ka ir mainījusies daiļdārzu mode. Ja šodien tajos iesaka stādīt iespējami vairāk dažādu augu un puķu, ievērojot principu: jo vairāk, jo labāk, tādējādi radot nepārskatāmību, tad mums savulaik mācīja, ka augi ir jāgrupē, ievērojot to ziedēšanas laiku, krāsu toņus un tamlīdzīgi. Šodien cilvēki veido dārzus atbilstoši savai gaumei. Tā vienmēr jāņem vērā.”
Inta apzinās, ka pagasta centra puķu dobēm vienai izaudzēt vasaras puķu stādus nav pa spēkam, jau tā pavasarī pašas nelielā siltumnīca bija pieblīvēta ar dažādu dēstu kastēm, tāpēc viņa labprāt stādu audzēšanā iesaistīja arī pagasta čaklās “Puķuzirņa” sievas. Esot pat saskaitīts, ka šogad vajadzējis apmēram 600 puķu stādu.
“Lejasciemā ir daudz ziedu mīļotāju, kas vienmēr atrod laiku iesaistīties arī puķu stādīšanas kampaņā. Kad viss krāšņi uzzied, stādītājām ir gandarījums, ka krāšņumu rada pašu izaudzētās samtenes, atraitnītes un citas puķes. Pagasta centrālajā laukumā atkal savu vietu ir ieņēmusi laiva un tajā sēdošais makšķernieks. Ir sauss un karsts laiks, tāpēc katru vakaru laistu puķes, lai pagasta dekoratīvais elements priecētu ikvienu.”
Inta atzīst, ka Lejasciema smilšainajā augsnē ne viss sakņojas tik labi, kā gribētos. Lai iestādītu košumkrūmu, vispirms esot jāizrok pamatīga bedre, tā jāpiepilda ar smagāku augsni un mēsliem, tikai tad varot stādīt.
“Lai gan cilvēki izvēlas stādīt dažādus eksotiskos augus un žēlojas, ka tie nedod cerēto rezultātu, uzskatu, ka labāk stādīt augus, kam piemērots Latvijas klimats, jo tie ir izturīgāki. Ir radītas daudzas modernas augu šķirnes, bet tām trūkst izturības,” vērtē daiļdārzniece.
Viņa atceras laiku, kad puķes stādīja ne tikai dobēs, bet zālienā novietoja ar puķēm piestādītus ratus, ķerras, katlus, grozus un citus mājsaimniecības priekšmetus.
“Man tas nekad īpaši nav paticis. Kāds tur skaistums, ja puķes iestādītas sarūsējušā alumīnija bļodā. Manuprāt, arī automašīnu riepas nav piemērotas ziediem. Tās liecina tikai par cilvēku slinkumu, kuriem negribas izveidot glītu dobi. Cilvēki šodien daudz strādā, tāpēc ne visiem atliek laiks rušināties pa puķu dobēm. Viņi labprātāk izvēlas dažādas nokrāsas un formas skujeņus,” prāto Inta.
19.maijā viņa pagastā piedalījās tradicionālajā pavasara zaļajā tirgū, ne tikai priecājoties par citu piedāvāto stādu klāstu, bet piedāvājot arī savējos.
“Arī pati savā dārzā cenšos iestādīt katru gadu kaut ko jaunu. Daudz naudas zemē esmu ierakusi savam un pārējo ģimenes locekļu priekam. Bija laiks, kad meita nogūlās zemē un lūdza, lai vairāk neroku nevienu jaunu dobi, bet man puķu audzēšana sagādā prieku,” smejas Inta, labprāt izrādīdama “Tirzmalu” dārzu, kur vietu radušas ne tikai dažādu šķirņu zemenes, bet arī rododendri un citi dekoratīvi augi.
“Ja vien atliek laiks, varu neskaitāmas reizes apstaigāt dobes, lai priecātos ne tikai par ziediem, bet arī par pirmajiem asniem, jo tie uzskatāmi pierāda, ka augs ir izturējis salu,” saka Inta.
