Līgo pagasts ir Latvijā vienīgais, kas lepojas ar savu nosaukumu, ko tik bieži skandē, gaidot Jāņus.
Līgo pagasts ir Latvijā vienīgais, kas lepojas ar savu nosaukumu, ko tik bieži skandē, gaidot Jāņus. Te mīt arī sešas Līgas un 35 Jāņi, kurus pirms līgošanas pie kopēja ugunskura viņu dzīvesvietās apciemo pagasta kultūras dzīves vadītāja Biruta Tropa un pagasta padomes priekšsēdētājs Uldis Doņuks. Ir arī seši Pēteri.
“Tā mums ir sena tradīcija, tāpat kā pašdarbnieku uzstāšanās un atpūtas pasākums pie lielā ugunskura ar dziesmām un dejām, ar alus malkošanu un siera garšošanu,” stāsta Līgo pagasta padomes sekretāre Ilze Brice.
Pagasta ļaudis bilst, ka visi zinot daudz līgodziesmu un nebaidoties cits citu labsirdīgi aplīgot. Vecākā no sešām Līgām -Līga Pilsneniece atceras, ka visādas trakulības Līgovakarā strādātas, ka saimnieces sacentušās, kurai izdosies garšīgākais jāņusiers vai speķa pīrāgi. Līgotāji gājuši no mājas uz māju, kur laipni sagaidīti un pamieloti. Pagasta jaunākā šā vārda īpašniece Līga Kozlovska stāsta, ka vislabāk tīkot darināt vainagu no pīpenēm un zilajiem zvaniņiem, kuru pļavās ir daudz.
Līgosvētkiem piemītot burvju vara, jo tie spējot savest līgotājus no maliņu maliņām.
Tā no Rīgas uz Līgo pagastu atbrauc studente Līga Vogina, Līga Dārzniece, kas strādā Rīgā, laiku izbrīvē Līga Dubiņina. Tas, kas pirms svētkiem saaukstējies, steidz ātrāk izveseļoties. Šoreiz šāda neveiksme piemeklējusi Līgu Krūmiņu. Arī lielākā daļa Jāņu ir līgotāju pulkā. Lai arī Līgo pagastā ir tikai 533 iedzīvotāji, kas rosās 23 zemnieku, 203 piemājas un 50 palīgsaimniecībās, un pagasts ir viens no mazākajiem, tas prot līgot no Jāņiem līdz Pēteriem.
