Latvāņu problēma ir aktuāla arī Daukstu pagastā, tāpēc pašvaldība ir parakstījusi sadarbības līgumu ar pagasta iedzīvotāju Valdi Klikuci, ka viņš ne tikai greiderēs pagasta ceļus, bet arī apkaros latvāņus.
Latvāņu problēma ir aktuāla arī Daukstu pagastā, tāpēc pašvaldība ir parakstījusi sadarbības līgumu ar pagasta iedzīvotāju Valdi Klikuci, ka viņš ne tikai greiderēs pagasta ceļus, bet arī apkaros latvāņus.
Indīgos augus V.Klikucis pļauj gandrīz katru dienu, jo pagasta teritorijā to ir daudz. Pļāvējam izveidojusies pat imunitāte pret latvāņu sulu, kas, nokļuvusi uz ādas, rada smagus miesas bojājumus.
“Latvāņus pļauju ar izkapti. To varētu darīt ar trimmeri, bet tad auga sula nonāk acīs un mutē. Man nav savas metodes, kā varētu šo augu iznīdēt, cenšos to panākt, regulāri latvāņus pļaujot, lai tie nepaspētu veidot ziedus. Augi barojas ar lapām, tāpēc bieža pļaušana kavē latvāņu izplatību un tie pamazām iznīkst. Iesaka pielietot arī dažādas indes, tomēr neviena no tām latvāņus nespēj iznīdēt,” saka V.Klikucis.
Pērn pļāvējam šķitis, ka dažviet augs ir uzvarēts, bet šogad tas kuplojot ar divkāršu spēku. Pagastā esot vietas, kur latvāņi izpletušies kilometra garumā gar ceļu.
Rajonā un Latvijā kopumā cīņa ar latvāņiem sākusies sen, tomēr ar katru gadu jāpieliek arvien lielākas pūles. Pirms trīs gadiem tika izdota brošūra “Pagaidu rekomendācijas latvāņu ierobežošanai”. Vairākus gadus zemniekiem tā bija vienīgais informācijas avots par latvāņu apkarošanu. Lauksaimniekiem tika iedalīts arī finansējums auga iznīcināšanai, bet tam pieteicās maz cilvēku.
“Ar latvāņiem jācīnās visiem, jo tikai tad apkarošanas pasākumi dos cerēto rezultātu. Ja es vienā vietā latvāņus pļauju, bet turpat blakām privātās zemes īpašnieks to atsakās darīt, tad visi mani pūliņi ir vējā, tāpēc cilvēkiem jāsaņem lielāka palīdzība no valsts,” prāto V.Klikucis.
Šogad līdzekļi no nacionālajām subsīdijām latvāņu apkarošanai zemniekiem netika piešķirti, tāpēc ar indīgo augu cīnīsies tikai akciju sabiedrība “Latvijas valsts ceļi”, appļaujot ceļmalas, kā arī Valsts augu aizsardzības dienesta ļaudis, kuri izmērīs latvāņu aizņemtās platības un informēs sabiedrību par to apkarošanas metodēm.
Gada laikā latvānis aizņemto platību palielina apmēram par 10 procentiem.