Kārtējo reizi atkal maisam gals ir vaļā, jo ir sākusies rajona pagastu sakoptības skate.
Kārtējo reizi atkal maisam gals ir vaļā, jo ir sākusies rajona pagastu sakoptības skate. Dodamies raudzīt, kā dārzos sārtojas ķirši un ļaudis steidz vākt sienu, kā ganībās brūnaļas plūc sulīgo zāli, it kā zinādamas, ka saimnieki gaida tekam nebeidzamu piena upi, kā pievakares stundās visās malās dūc zāles pļāvēji, noskūdami zaļā zāliena bārdas, bet pēc garas darbdienas kabineta durvis aizver pašvaldību vadītāji – noguruši, bet apmierināti, jo ir samaksāts kārtējais rēķins, parakstīts jauns projekts, palīdzēts cilvēkam, kam vienam bez citu palīdzības neiztikt. Jau pēc pirmajām stundām saprotam, ka pagastos ļaudis grib un prot dzīvot skaisti, sakopti un saticīgi, jo tikai visiem kopā ir pa spēkam veidot pagasta nākotni.
Lizuma pagasts
Rajona skate sākas ar Lizuma vērtēšanu, un pēc tās pagasta pašvaldības vadītājs Aldis Strads iesaistīsies komisijas darbā.
Komisija, iespējams, nav pareizākais apzīmējums, jo soda punktus nevienm nepiešķiram un tikai to, kas slikts, nemeklējam, bet priecājamies par skaisto un patīkamo.
A.Strads stāsta par pagasta attīstības iespējām un teritorijas plānojumu, kas ir izstrādāts, bet vēl nav pabeigts. Citu pēc cita pašvaldības vadītājs uzskaita projektus, kurus izdevies īstenot. Ir pamats būt lepnam, jo tie visi – iedzīvotāju labklājībai.
“No Eiropas naudas vēl nekas nav prasīts, esam iztikuši ar valsts investīcijām, gan sporta zāles izbūvi pabeiguši, gan kultūras namu sakārtojuši,” stāsta A.Strads. Izdevies atbrīvoties arī no iesāktās, bet nepabeigtās pirmsskolas izglītības ēkas, jo, lai to pilnībā pabeigtu, pagastam bez miljoniem neiztikt.
Ar pabalstiem nemētājas
It kā rotaļājoties pārrunājam konkursa vērtēšanas nolikuma sadaļas, lai pašvaldības vadītāja stāstījumam gūtu apliecinājumu dabā. Izejot no kabineta, zinām, ka lizumnieši brīvdabas pasākumus organizē ne tikai pie dižozola un kultūras nama, bet arī pie pagasta padomes ēkas, ka sekmīgi darbojas 12 mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi, ka Lizumā ļaudis labprāt organizē dažādas sporta sacensības, lai nemainīgi saglabātu tradīciju – katru mēnesi vismaz vienas sacensības.
Pagastā ir izstrādāti saistošie noteikumi par sociālo jautājumu risinājumu, tāpēc cilvēki zina, ka tāpat vien pie pabalsta netikt. 2004.gadā dažādos pabalstos izmaksāts 6041 lats, kur tad vēl materiālā palīdzība cilvēka miršanas gadījumā un prieks naudas izteiksmē, jaunam pilsonim piesakoties šajā pasaulē. Pagastā ir 12 vecie vientuļie pensionāri, kam nepieciešama palīdzība. Šobrīd strādā viens sociālais darbinieks, bet kopējais iedzīvotāju skaits pieļauj vēl vienu šā darba veicēju.
Tautskolai – vairāk atbalstītāju
A.Strads lepojas ar jaunu informatīvo bukletu un stāsta, ka par visiem notikumiem pagastā vēstījot pagasta avīze, dzīvi Lizumā palīdzot popularizēt arī reģionālais laikraksts “Dzirkstele”, sadarbība ar Gulbenes televīzijas 11.kanālu, internetā tiekot veidota arī pagasta mājas lapa.
Tautskolā, kas ir pagasta sabiedriskā organizācija, sagaida tās izveidotāja un entuziaste Vivita Pozņaka, kas ir pirmā Kāzu muzeja izveidotāja Latvijā un pirmās padomu grāmatas par kāzu rīkošanu autore. Viņa stāsta, ka neciešot no ideju trūkuma, bet no rajona sievu un arī vīru atsaucības.
“Varbūt vēl neesmu atradusi īsto pieeju, kā viņus iesaistīt mūsu darbā, bet es to cenšos rast,” saka Vivita.
Ērtu pieejamību visiem
Tur, kur tauta un skola, ir jābūt arī bibliotēkai. Lizuma pagastā tai atvēlētas vairākas nelielas telpas. Pašvaldības vadītājs apņēmīgi sola, ka bibliotēkā paredzēts remonts, lai tās telpas iegūtu plašumu un strādāt būtu ērtāk ne tikai bibliotekārei, bet arī lasītājiem. Izrādās, ka lizumnieši ir čakli lasītāji. Zināmā mērā čaklumu diktē materiālie apstākļi – nepietiek naudas, lai iegādātos visas jaunākās grāmatas un abonētu preses izdevumus.
Izejot pa pagastnama ārdurvīm, A.Strads stāsta, ka līdz 19.augustam pie tām ierīkos uzbrauktuvi arī invalīdu ratiņiem. Uzbrauktuvi nākamajā gadā izbūvēs arī pie Lizuma kultūras nama.
Lizumā ir savs centrs miesai un garam. Tā atpūtas un veselības centru dēvē tā vadītāja Daina Greble. Centrā uz ārstniecisko masāžu un vingrošanu ierodas ne tikai pagasta iedzīvotājas, bet arī ļaudis no citiem pagastiem.
“Sākums visam bija Gulbenē, bet turpinājums – Lizumā. Ceram, ka kādreiz mums būs arī sava ārstnieciskā pirts, jo šobrīd izmantojam citas pirtis,” bilst vadītāja. Atpūtas un veselības centrs ir tā vērts, lai par to veidotu atsevišķu stāstu nedaudz vēlāk.
Bērnu skaits samazinās
Lizuma vidusskolas direktores Irēnas Ābeltiņas kabinetā svīstam tā, it kā būtu izsaukti uz smagām audzinošām pārrunām. Saule ar siltumu nav skopojusies, bet tā ir vasara, kam piestāv siltums. Direktore stāsta par pašas rakstītajiem projektiem, no kuriem vairāki guvuši finansiālu atbalstu. Viņa lepojas, ka mācību iestāde trešo gadu darbojas UNESCO asociēto skolu projektā, jo tā esot ne tikai nauda, bet arī gods un pienākums. 1.septembrī, sākoties jaunajam mācību gadam, jaunas ierīces laboratorijas darbu veikšanai saņems fizikas, ķīmijas un dabas zinību kabineti. Ar 1.septembri uz skolu nāks arī piecus gadus vecie pagasta bērni, lai pamazām pierastu pie skolas dzīves. Direktore ir nedaudz norūpējusies, jo pagastā bērnu skaits samazinās. Lizuma vidusskola starp citu ir viena no rajona mācību iestādēm, kas sāka sagatavot pirmsskolas vecuma mazuļus.
“To varētu darīt arī pirmsskolas izglītības iestādē, bet, ja kaimiņu pagastos ir lieli bērnudārzi, tad Lizumā atvērt vēl vienu nav vajadzīgs. Šā iemesla dēļ to savulaik likvidējām,” piebilst A.Strads.
Ar septiņjūdžu soļiem sekojam SIA “Avoti” saimniekam Uldim Misiņam, kurš steidzīgi aicina apskatīt jauno kokmateriālu līmēšanas un krāsošanas cehu. Moderns laiks, modernas iekārtas, secinām un apzināmies, ka produkciju eksportējot pa visu plašo pasauli, citādāk nemaz nevar būt. Galvenais, ka cilvēkiem te ir darba iespējas.
Lepojas ar skaisto
Kad apciemota zemnieku saimniecība “Dimdiņi” un rastas atbildes uz visiem jautājumiem, laiks doties uz Velēnu, kas ir Lizuma pagasta otrā vairāk apdzīvotā vieta. Tikai šobrīd dzīve tajā pieklususi. Lauku sētā “Grimnauži” šķiet, ka pat pelēkie laukakmeņi dveš karstu elpu, liekot padevībā noliekt ziedu galvas. “Grimnaužu” saimniece Anna Kozlovska stāv senas lauku sētas vidū un ciemiņus uzlūkojot, smaida. Nekā jau tāda skatīšanas vērta neesot, kā protot, tā dzīvojot. Un dzīvot šīs mājas saimnieki prot. Rūpīgi izkopts augļu dārzs, nesen celta pirtiņa varenas liepas lapotnes paēnā. Saimnieks Ivans Kozlovskis mazmeitām it kā pa jokam apsolījis uzcelt rotaļu mājiņu ar balkoniņu. Solījums pašam piemirsies, bet mazmeitas vectēvu turējušas pie vārda, atgādinot, ka solījums ir jāpilda. Tā arī tapusi rotaļu mājiņa, kas pat pieaugušam šķiet pievilcīga. Ko tikai vecvecāki nav gatavi darīt mazbērnu priekam!
Pēc pāris gadu pārtraukuma atkal veram Dzintras un Vjačeslava pagalma vārtiņus. Darām to nesteidzīgi. Steidzīgi ir tikai izbrīna un pārsteiguma pilnie vārdi: “Cik skaisti!” Ziedi, ziedi, ziedi, košumkrūmi un jaunas saimnieces ieceres. Ar jau esošo vēl nevarot būt mierā. Vēl jāierīkojot baseins, lai mazajiem rīdziniekiem, kas rotaļājas smilšu kastē, būtu kur siltajās un saules svelmes pilnajās dienās veldzēties.
Par Lizumu var stāstīt daudz. Kā par daudzu mākslinieku jaunrades avotu, par senajā teikā mītošo velnu un daudz ko citu, bet skaidrs top viens, ka pagasta seju veido ne tikai tā gleznainā apkārtne, senatnīgās celtnes, bet radoši un par savu pagastu lepni cilvēki. Tādi lizumnieši ir bijuši vienmēr.
Rankas pagasts
No Lizuma pagasta dodamies uz Ranku, kas atrodas 38 kilometru attālumā no Gulbenes un 160 kilometru attālumā no Rīgas.
Pašvaldības vadītāja vietniece Inta Krēsliņa mūs sagaida “Lācītēs” – vietā, kurai bez intereses garām pa Gulbenes – Smiltenes šoseju nevar pabraukt neviens. Līdz ar viņu arī Aldis Dikmanis, kam par notikumiem topošajā atpūtas kompleksā – sava teikšana. Kā saimnieks, kam nav svešs vēriens, viņš stāsta par jau esošo un vēl topošo. 1.augustā plānots nodot ekspluatācijā desmit kempinga mājiņas. Šobrīd tiek ierīkota pludmale un likti pamati vēl vienai jaunai un apjomīgai celtnei, kas atradīsies uz pakalna. Atšķirībā no citām tai būs velēnu jumts, zem kura izvietosies trīs pirtis, viesu zāle un baseins. Ir sakārtota avota apkārtne. Vēl tikai jāizdomājot nostāsts par avota dziednieciskajām īpašībām. Uz avotu ierīkošot arī kāpnes. Tā tuvumā atradīšoties skatu platforma.
“Atpūtas vietas projekts paredzēts realizēšanai ilgākā laika periodā, tāpēc rekonstrukciju gaida slūžas un akmens mūra mājas izbūve,” stāsta A.Dikmanis.
Būvēs nelielu lidlauku
Cerību spārniem apveltīti, ka reiz te viss būs, braucam uz pagastnamu, pa ceļam vērojot visu, ko ar acīm iespējams ieraudzīt. Par pagasta attīstību liecina daudzie projekti. Piemēram, šobrīd top projekts sociālās palīdzības centram. Tiesa, nogaidīšanas stadijā esot projekts apmēram par miljons latiem, lai ciematā sakārtotu kanalizācijas un ūdensvadu sistēmu. Kur tad vēl apmēram 175 tūkstošos latu mērāmais projekts Rankas muižas atjaunošanai! Tās īpašnieki iecerējusi visu atjaunot tā, kā bijis kādreiz. Tiesa, arī nenolieguši, ka lētāk būtu visu nojaukt un celt no jauna, bet tā vairs nebūtu pils. Kamēr tiks izbūvētas telpas viesu izmitināšanai, muižas parkā gozējas treileri, šobrīd luksusnumuru aizstājēji. Cits pie cita kārtojas bruģakmeņi, bet rancēnieši prāto, kā tas būšot, kad netālu no muižas nolaidīšoties nelielas privātās lidmašīnas. Lidlaukam vieta esot nolūkota. Šobrīd tas izklausās neticami, bet pietiekami patiesi, lai tā būtu. No lidmašīnas līdz muižas vārtiem viesus atvedīšot ar auto, bet no vārtiem viņi tālāk došoties pa gludu zālienu, jo muiža savulaik atradusies zālienā kā zaļas jūras vidū. Iecerēts ierīkot pat nelielu aitu fermu, lai avis tāpat, kā tas ir Mežotnes pils parkā, ganītos arī pie Rankas muižas. Darāmā te vēl daudz, bet kad viss būs gatavs, tad būs ko redzēt.
Rada labvēlīgu vidi
Ar vienu muižu ir par maz. Lai to būtu kas apbrīno, ir vajadzīga jaunā paaudze. Tā paaudze, kas šobrīd mācās vienā no četrām izglītības iestādēm pagastā. Rankas pamatskolas direktore Laima Braše un Rēveļu pamatskolas direktore Daiga Melberga par savu skolu var stāstīt daudz. Daudz ko teikt ir tikai tam, kas daudz dara. Projekti birst kā zirņi no pāksts – gan izglītojošie, gan finansiālie. Tiem visiem mērķis ir viens – kvalitatīvas izglītības vides radīšana pagastā. Mazie rancēnieši ne tikai mācās, bet gandrīz simtprocentīgi iesaistās dažādos interešu pulciņos.
Pagasts nav iedomājams bez kultūras iestādēm – jauna un mūsdienīga kultūras nama, kurā dzied, dejo un spēlē teātri, un divām bibliotēkām. Kopš 1996.gada pagastam iznāk arī sava avīze.
Taču ne jau viss ir tik gludi – bez problēmām. Ja tā būtu, tad pašvaldībai nevajadzētu ne sociālo darbinieku, ne pagasttiesu, kas strādā roku rokā. Ranka nav izņēmums, arī te ir veci un vientuļi ļaudis, kam nepieciešama aprūpe, ir nelabvēlīgās ģimenes, ir vajadzīgi dažādi pabalsti. Izņemot vasaru, kad laukos cilvēkiem spraiga darba periods, rindas veidojas arī doktorātā.
Tomēr pagastu ikdiena nav iedomājama bez skaisti sakoptām sētām. Katrā ir kaut kas savs un atmiņā paliekošs. Nevajag, lai sētas grimtu ziedos, pietiek ar plašumu un celiņiem uz visām debespusēm, jo tie liecina par saimnieku darbīgumu, bet darbīgu cilvēku Rankā netrūkst.
