Ar Tirzas pagasta pašvaldības vadītāju M.Raģeli pagasta sakoptības vērtēšanas dienā tiekamies vietā, kur kādreiz atradies Grotes krogs, lai tālāk dotos raudzīt, kā Virānē strādā viens no gruntīgākajiem zemniekiem “Lejas Zosēnu” saimnieks J.Jēgers.
Ar Tirzas pagasta pašvaldības vadītāju Māri Raģeli pagasta sakoptības vērtēšanas dienā tiekamies vietā, kur kādreiz atradies Grotes krogs, lai tālāk dotos raudzīt, kā Virānē strādā viens no gruntīgākajiem zemniekiem “Lejas Zosēnu” saimnieks Jānis Jēgers.
Viņš telefoniski bilst, ka esot karstākais siena laiks, tāpēc garām sarunām gan laika nebūšot, tomēr uz tikšanos norunātajā vietā netālu no saimniecības Jānis atbrauc kopā ar māmuļu, kas izkarsušajai komisijai par prieku sarūpējusi sulīgas un saldas dārza zemenes.
“Šī ir viena no zemnieku saimniecībām, kas pamazām pārņems visu Virānes galu. Par to ir jāpriecājas, jo tiek apstrādātas lauksaimniecībā izmantojamās platības. Zemnieku darbību bremzē tas, ka, paju sabiedrībai likvidējoties, daudziem objektiem netika juridiski sakārtotas īpašumtiesības, lai tagad tos bez bēdas varētu pārņemt zemnieki,” saka M.Raģelis.
J.Jēgers stāsta, kā tiek galā ar 300 hektāriem zemes, 30 slaucamām govīm un vēl 34 liellopiem, kā par Eiropas Savienības fondu naudu iegādājies piena dzesētāju un visu tehniku, kāda nepieciešama lopbarības sagatavošanai.
“Tagad saimniecībā visa tehnika ir jauna, bet saimniekot sāku ar vecu kāpurnieku un vēl vienu traktoru. Neesmu domājis apstāties pie sasniegtā. Palielināšu ganāmpulku un platības, jo Virānē brīvu tīrumu pietiek. Manā ģimenē aug bērni, viņi būs tie, kas turpinās iesākto,” pārliecināti saka jaunais zemnieks.
Ko par dēla sparīgo apņemšanos domā māmuļa? Jautājumam nav atbildes, tikai nopūta, kas izsaka visu. Šobrīd viņa palīdz, cik spēj.
Veido atpūtas vietu
Kad aplūkots, kādā kārtībā ir Tirzas estrāde un Kancēna kapi, iegriežamies lauku sētā “Vectroškas”, kas tagad kļuvušas par Ivara Ruļļa īpašumu, kas perspektīvā te plāno attīstīt tūrismu, izveidojot viesu māju, ierīkojot sporta laukumus, radot iespējas spēlēt golfu. Pamazām tiek izkopta un pilnveidota “Vectroškām” piederošā apkārtne, kurā ir vairāki dīķi. Īpašnieks tuvējā mežiņā radis interesantu pielietojumu celmiem. Kokus nenozāģējot līdz zemei, viņš no celmiem izgrebis koka sēnes, kas jau iztālēm pamanāmas starp mellenēm un citiem meža augiem. Interesanti, pārsteidzoši, dekoratīvi un acīm tīkami!
Atgriešanās “Vectroškās” notiek pēc vairākiem gadiem, kad te saimniekoja citi ļaudis, kas vienā dīķa krastā bija uzbūvējuši nelielu pirti ar banketam piemērotu telpu, cerot, ka atpūsties sabrauks ļaudis no dažādām vietām.
No atpūtas vietas pieaugušajiem dodamies uz atpūtas vietu un rotaļlaukumu mazajiem tirzmaliešiem. Pagastā ir tapis projekts par bērnu rotaļlaukuma ierīkošanu, kam paredzētas valsts investīcijas 330 latu, 200 latus piešķirs Tirzas pagasta attīstības biedrība, bet 145 – pašvaldība. Pirmsskolas vecuma bērnu rotaļlaukuma aprīkojums jau pasūtīts.
Apjomīgi darbi sākušies pie Tirzas pamatskolas, kur īstenojas daudzus gadus lolota iecere – sākta pamatskolas sporta zāles izbūve, kas jānodod ekspluatācijā šā gada beigās. Projekta īstenojumam, kas saistās ar pamatskolas rekonstrukciju un sporta zāles izbūvi, paredzētas investīcijas 105 000 un 84 000 latu.
Pašvaldības vadītājs M.Raģelis skaidro, ka starp skolu un sporta zāli būs piebūve, kurā būs darbmācības kabinets meitenēm, ģērbtuves, dušas un citas sanitārās telpas.
“Gar skolu ved ceļš, tāpēc, gādājot par bērnu drošību, esam iecerējuši ierīkot pievedceļu skolai, izveidojot iekšējo pagalmu,” stāsta pašvaldības vadītājs.
Bagāta ar dažādiem projektiem
Tirzā ļoti aktīvi strādā pagasta attīstības biedrība, nebaidoties izstrādāt dažādus apjomīgus projektus. Pamatskola nav vienīgā, kur ieplānoti vērienīgi darbi. Vairāki projekti restaurācijai un tūrisma infrastruktūras izveidei saistās ar Tirzas evaņģēliski luterisko baznīcu. Jau ir saņemts 13 000 latu finansējums no Kultūrkapitāla fonda, Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcijas un Tūrisma attīstības valsts aģentūras. Baznīcai, kas ir draudzes īpašums, sakārtos fasādi, nomainīs logus, vecās degvielas uzpildes stacijas vietā ierīkos stāvlaukumu automašīnām, restaurēs barona kapenes.
Vairāki projekti ir saistīti ar Tirzas sociālās un veselības aprūpes namu, kam pagājušajā gadā veikta telpu rekonstrukcija, bet šogad nomainīts jumta segums. Veikumam izlietotas valsts un pašvaldības investīcijas. Izmaiņas skārušas arī Tirzas kultūras namu, kur jau pavisam drīz salidojumā pulcēsies tirzmalieši no visas pasaules. Pašvaldības nauda un valsts investīcijas atvēlētas arī dažādām nometnēm.
Pagastā ir izstrādāti vairāki tūrisma maršruti un sagatavoti divi gidi. Bijušajā kolhoza dispečeru zālē iecerēts izveidot padomju laikam veltītu muzeju. Pagasta padomes deputāte Svetlana Ziepniece stāsta, ka šobrīd pa tirzmaliešu mājām notiek eksponātu apzināšana.
Pašvaldība nav iedomājama arī bez sociālā darba, ko vada divi cilvēki, bet viņu darbu finansē pagasta padome. Ir izstrādāti saistošie noteikumi sociālo pabalstu piešķiršanai. Sociālais dienests strādā ciešā sadarbībā ar pagasttiesu.
Tirzmalieši vienmēr bijuši lepni ļaudis – katrs pats par sevi un pagastu kopumā.
