Gulbenes virsmežniecība veikusi vietējas nozīmes dabas objektu un teritoriju inventarizāciju.
Gulbenes virsmežniecība veikusi vietējas nozīmes dabas objektu un teritoriju inventarizāciju. Pašvaldībām, strādājot pie teritoriālā plānojuma, jāizlemj, kādas dabas teritorijas un objektus tās vēlas saglabāt savā teritorijā, nosakot, kur būs parks, kur mežs, jo daudzviet ir teritorijas, kas līdz šim uzskatītas par mežu, lai gan vēsturiski tām piešķirams aizsargājamā objekta – parka statuss.
“Jaunas aizsargājamās vietējas nozīmes teritorijas pagastā iespējams noteikt ar pagasta padomes lēmumu,” norāda Gulbenes virsmežniecības ekologs Nikolajs Brīvība.
Savukārt Gulbenes virsmežniecības virsmežzinis Andis Caunītis min vairākus piemērus, kur daļa kādreizējā parka uzskatīta par mežu.
“Piemēram, Stāmerienas pagastā pretim pareizticīgo baznīcai ceļa otrā pusē ir koku audze, kas virsmežniecības datu bāzē minēta kā mežs, tāpēc pagasta pašvaldībai jāizlemj, vai šo audzi tā vēlas skatīt kā mežu vai parku, jo no tā būs atkarīga platības apsaimniekošana. Arī ap Stāmerienas pili datu bāzē bija norādīts mežs, lai gan skaidrs, ka vēsturiski te bijis parks, tāpēc parka teritorija ir aizsargājama un tā platību apsaimnieko pēc parkam izstrādātajiem noteikumiem,” stāsta A.Caunītis.
Virsmežzinis norāda, ka teritorijā, kas atrodas uz privātās zemes, piemēram, pagasta centrā un kam nebūs piešķirts vietējas nozīmes aizsardzības statuss, tās īpašniekam būs tiesības uzrakstīt pieteikumu vietējai pašvaldībai, bet tai savukārt nebūs pamata neizsniegt atļauju konkrētajā platībā cirst kokus.
Lielu lēmumu daļu vajadzēs pieņemt arī par aizsardzībā esošajiem parkiem piegulošajām teritorijām, kam ir privātīpašnieki, lai gan tās vajadzētu pievienot parkam. Kamēr piegulošajai teritorijai nebūs vietējas nozīmes aizsardzības statusa, īpašnieks drīkst “vicināt” cirvi un zāģi.
“Pagastos aizsargājams var būt ne tikai parks, bet arī īpaši liels koks un akmens, tāpēc arī tam būtu vēlams piešķirt vismaz vietējas nozīmes aizsargājamā objekta statusu. Mani visvairāk satrauc objekti, kas atrodas uz privātās zemes, jo bez aizsardzības tos var iznīcināt,” piebilst rajona padomes pašvaldību un reģionālās attīstības nodaļas teritorijas plānotāja Marta Mikolaja.
“Tomēr pašvaldībām ar lēmumu pieņemšanu nevajadzētu pārspīlēt, kā arī, piešķirot vietējas nozīmes aizsardzības statusu, padomāt par atvieglojumiem nekustamā īpašuma nodokļa maksājumos personām, uz kuru zemes atrodas apgrūtinājums,” norāda A.Caunītis.
Vietējo pašvaldību vadītāji pauž uzskatu, ka jāpieņem lēmums par vietējas nozīmes aizsargājamiem dabas objektiem un teritorijām, pretējā gadījumā pagasta centrs var līdzināties “tuksnesim”.
