Uzglabājot ražu, daļa dārzeņu aiziet bojā sēņu un baktēriju ierosināto slimību ietekmē.
Uzglabājot ražu, daļa dārzeņu aiziet bojā sēņu un baktēriju ierosināto slimību ietekmē.
Uzglabā-šanas laikā biežāk sastopamās dārzeņu slimības ir sausā un slapjā puve, kad ražas zudumi var sasniegt no 30 līdz
50 procentiem, baltā un pelēkā puve, kā arī čemurziežu melnā puve. Lai no šīm slimībām izvairītos, glabātavas rūpīgi jāsagatavo jaunajai ražai.
Vispirms tās jāiztīra no vecajām ražas atliekām un augsnes, jo ievērojama daļa slimību ierosinātāju saglabājas šinīs augu atliekās un augsnē. Cementētās grīdas vēlams mazgāt ar divprocentīgu nātrija sārmu, bet dārzeņu glabāšanai paredzētās kastes, konteinerus un citu inventāru jāmazgā ar vienu līdz trīsprocentīgu kalcinētās sodas šķīdumu.
Vajadzīga dezinfekcija
Pēc iztīrīšanas glabātava rūpīgi jādezinficē, lai iznīcinātu sēņu sporas, kas palikušas uz sienām, gaisā un citās vietās. Dezinficēt var dažādi. Piemēram, sadedzinot 50 gramus maltā sēra uz vienu kubikmetru telpas. Var izmantot četrdesmitprocentīgo formalīnu, iepriekš pagatavojot darba šķīdumu. Viena daļa četrdesmitprocentīgā formalīna uz 40 daļām ūdens. Dezinfekcijai vēlamā temperatūra ir no 18 līdz 25 grādiem Celsija un gaisa mitrums no 90 līdz 95 procentiem. Darba šķīduma patēriņa norma ir 250 mililitri uz vienu kvadrātmetru. Ar iegūto šķīdumu rūpīgi apsmidzina glabātavas iekšējās konstrukcijas, sienas, griestus un citas virsmas. Dezinfekcija ilgst vienu, divas diennaktis. Pēc tam glabātava rūpīgi jāvēdina. Brīdinu, ka, strādājot ar sēru un formalīnu, obligāti jālieto gāzmaska un citi individuālie aizsardzības līdekļi.
Visu balsina
Pēc dezinfekcijas, divas, trīs nedēļas pirms dārzeņu ievietošanas glabātavā, to un tās inventāru balsina. Šim nolūkam var izmantot no diviem līdz divarpus kilogramiem kaļķa un simts līdz divsimts gramu vara sulfāta maisījuma, iejaucot desmit litros ūdens. Darba šķīduma patēriņš ir 250 mililitri uz vienu kvadrātmetru virsmas. Pēc balsināšanas glabātavu žāvē.
Jāievēro nosacījumi
Lai samazinātu slimību izplatīšanos dārzeņu uzglabāšanas laikā, jāievēro vairāki nosacījumi. Glabātavā jāievieto tikai veseli, rūpīgi izšķiroti un sausā laikā, pirms salnu iestāšanās vākti kartupeļi. Uzglabāšanas laikā glabātavā jānodrošina optimāla gaisa temperatūra. Kāpostiem un burkāniem nulle grādu Celsija, kartupeļiem no diviem līdz četriem grādiem, bietēm no nulles līdz diviem grādiem. Temperatūras pazemināšanos glabātavās var sasniegt, atverot naktī durvis, logus, vēdināšanas lūkas un citu, kā arī ienesot sniegu.
Jānodrošina arī optimālais gaisa mitrums, kas kāpostiem un burkāniem ir no 90 līdz 95 procentiem, kartupeļiem 90 procenti, bet bietēm no 85 līdz 95 procentiem.
Ja glabātavās ir paaugstināta temperatūra un gaiss nav pietiekami mitrs, dārzeņos pastiprinās elpošanas un ūdens iztvaikošanas procesi un tie sasvīst. Pazeminās šūnu turgors, kas samazina audu pretošanās spēju parazitāru mikroorganismu infekcijai.
Vladimirs Bleidels, Vidusdaugavas reģionālās nodaļas augu aizsardzības daļas vecākais inspektors
