Somija ir Latvijai ģeogrāfiski tuvākā valsts, kurā apstiprināts pirmais smagā akūtā respiratora sindroma jeb netipiskās pneimonijas gadījums.
Somija ir Latvijai ģeogrāfiski tuvākā valsts, kurā apstiprināts pirmais smagā akūtā respiratora sindroma (SARS) jeb netipiskās pneimonijas gadījums. Latvijas mediķi gan uzskata, ka Latvijas iedzīvotājiem vēl nav pamata uztraukties, ka slimība tuvākajā laikā varētu nonākt līdz mums, tomēr vietējie iedzīvotāji uztraucas jau tagad.
Žurnāla “Kas notiek?” pēdējā numurā ir rakstīts, “ja SARS vīrusa inficēts slimnieks nonāktu jebkurā no Latvijas slimnīcām, ar bīstamo sērgu inficētos visi pārējie slimnieki. Izrādās, ka mūsu valstī epidēmijai ir gatavs tikai Latvijas Infektoloģijas centrs. Citās slimnīcās lielākoties nav speciālo respiratora tipa masku, nav izolējamu reanimācijas palātu, bet ventilācijas sistēmas ir tik sliktā kārtībā, ka vīruss var izplatīties pa visu slimnīcu.”
Pēc pēdējiem statistiskiem aprēķiniem, SARS infekcija ir ārpus valstu veselības ministriju kontroles. Infektoloģijas centrā pašlaik var uzņemt tikai 20 SARS slimniekus. Katra respiratorā maska centram izmaksāja 12 latus. Maināmie filtri, kas derīgi vidēji piecas stundas, katrs maksā divus latus. Latvijā pēc Ministru kabineta rīkojuma karantīnas infekciju, arī SARS, slimnieki ārstējami tikai Infektoloģijas centrā.
Labāk pat neiedomāties un nepieļaut, kas notiks, ja epidēmija sasniegs Latviju. Cik un kas būs tie, kuriem būs kaut nelielas izredzes tikt pasargātiem? Bet agri vai vēlu var pienākt brīdis, kad SARS slimnieks ienāks vai ar neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnu tiks ievests kādā no Latvijas slimnīcu uzņemšanas nodaļām. Mēs nevaram paredzēt, pa kuriem “vārtiem” un kad tas var notikt: caur Rīgas lidostu, jebkuru sauszemes robežposteniar autotransportu vai prāmi.
SARS aizdomīgie simptomi ir pēkšņa ķermeņa temperatūras paaugstināšanās (virs 38 grādiem), sauss klepus, apgrūtināta elpošana, muskuļu sāpes un drudzis. Slimībai raksturīga pazīme, ka inficētie slimnieki var nomirt ļoti negaidīti – no rīta viņi var lasīt avīzi, bet pēc trim līdz četrām stundām jau var būt miruši… Tajā pašā laikā slimībai nav specifisku pazīmju. Ja nav īpašu aizdomu, to nevar atšķirt no parastas elpceļu infekcijas.
Izlasot visus šos faktus, patiesi kļūst baisi. Jābūt drosmīgam un pašpaļāvīgam, lai neatzītu, ka ir bail. Ir bail inficēties, nokļūt bezpalīdzīgā situācijā un aiziet bojā. Bīstamas epidēmijas un karš ir divas šausmīgākās lietas pasaulē, pret ko bieži vien cilvēki ir bezspēcīgi. Tā jau šķiet: dzīvojam 21.gadsimtā, dažādas tehnoloģijas ir augsti attīstītas un cilvēks var justies droši, bet šādos brīžos saproti, ka tā nebūt nav.
Esot tāds teiciens: ja nav lemts nomirt pirms laika, tad nenomirsi. Šajā gadījumā atliek ticēt (nevis cerēt), ka SARS Latviju nesasniegs, un paļauties uz likteni.
