Kaut arī šogad Vasarsvētku diena nebija silta un saulaina, tomēr tāda tā šķita tiem Gulbenes draudzes locekļiem, kuri bija svētku dievkalpojumā.
Kaut arī šogad Vasarsvētku diena nebija silta un saulaina, tomēr tāda tā šķita tiem Gulbenes draudzes locekļiem, kuri bija svētku dievkalpojumā.
Baznīca bija izgreznota ar bērziņiem un pavasara ziediem, bet galvenais – neparasti tīra un spodra. Tīri un spodri bija augstie logi, bet lielais kroņlukturis mirdzēja daudz spožāk, likās, ka stikla piekariņi vizuļo kā kristāls. Noslaucītais un spodrinātais altāris likās vēl skaistāks un varenāks.
Šo skaistumu, šo spodrību baznīcā bija radījuši Gulbenes ģimnāzijas 7.a, 8.c un 11.c klases skolēni Lauras Anžes un Lindas Jankavas vadībā.
Bērnu čaklās rokas bija ne tikai sakopušas baznīcu, bet arī pārējās telpas – mazo zāli, kanceleju, sakristeju, noliktavu.
Vēl vairāk paveikts baznīcas apkārtnes sakopšanā. Izravēti un noslaucīti visi celiņi un taciņas, izravētas puķu dobes, salasīti vējā kritušie zari, sāktas izgriezt atvasītes Krustalīces gravā, sadedzināti atkritumi. Šķūnī sanesta un sakrauta saskaldītā malka un rūpīgi sakopta skaidiena.
Draudzes locekļu vecākajai paaudzei, kura parasti rūpējas par spodrību, nebūtu bijis pa spēkam visu to paveikt tik īsā laikā.
Tie draudzes locekļi, kam gadījās būt baznīcā, varēja tikai brīnīties par klusumu, organizētību un cieņu pret baznīcu, ar kādu bērni strādāja, nebija lieka skaļuma un draiskulību, bija īsts darbaprieks.
Par šīm divām čaklā darba dienām, brīžiem pat lietū strādājot, par paveikto, par vēlmi palīdzēt baznīcai – paldies čaklajām bērnu rokām! Paldies skolotājai Laurai Anžei par iniciatīvu, par ierosmi, paldies skolotājai Lindai un ģimnāzijas vadībai, kura atļāva šo talku organizēt.
Lai jums, čaklie talcinieki, arī turpmāk netrūkst vēlmju un spēka palīdzēt visiem, kam palīdzība vajadzīga.
