Katru gadu 14.jūnijs izraisa sāpes arī manā sirdī. Sāpe smeldz.
14.jūnija naktī Balvu rajonā, kur atradāmies, pēkšņi naktī atskanēja kāju spērieni pa mājas durvīm. Maniem vecākiem, kuri, pēc lauku darbiem noguruši, tikko aizgājuši gulēt, lika savākties. Guļošus bērnus aiznesa uz mašīnu. Neviens nezināja, uz kurieni un kā vedīs. Sekoja brauciens uz Gulbeni. Mans tēvs mātei tikai teicis: sargā bērnus!
Mani ļoti uzrunāja pasākums Litenē! Es gan nebiju nometnes vietā. Tas bija tik sirsnīgs! Visu runas bija sirsnīgas, bet īpaši patika, kā runāja litenietis Jānis Zvaigzne. Tā bija tik emocionāla runa! Varēja redzēt, ka viņš runā no sirds. Pasākums man ļoti patika. Visiem paldies! Patīkami arī, ka litenietis Gunārs Ciglis pienāca pie mums un sasveicinājās. Izjutām to, ka esam tur gaidīti.
