Nudien, mana laulene Antonija šajās dienās ir izlaidusies kā bezdelīga govij caur vēderapakšu! Nekur nav laižama viena, jātur aiz rokas! Neprot vairs patstāvīgi staigāt. “Ja negribi, lai es “atmetu slidas”, tad esi man blakus!” – tā viņa šonedēļ apnicīgi skandināja no rīta līdz vakaram. Ideja!
“Nekādā gadījumā!” beidzot pretī sacīju es un patiešām uzdāvināju savai dzīvesbiedrei baltu daiļslidu pāri. Neprasiet, kur es to dabūju! Šī saskaitās un pat meta man ar slidām. Trāpīja. Pa biksēm. Bet, kā saka, ja bikses krīt uz leju, tad dzīve iet uz augšu. Pasāpēs un pāries. Taču, ja mana cienītā turpmāk gribēs tikt uz veikalu, frizētavu vai pie draudzenēm, tad kāps slidās. Nekas cits viņai neatliks, ja pret vīru ir ziepes savārījusi.
Uzskatu tā. Cik var gausties par to, ka ielas slidenas?! Gribējām pilsētā apgaismotu bezmaksas slidotavu, kura pieejama 24 stundas? Ir! Paldies dabas mātei un vietējai pārvaldei! Paldies visiem tiem, kuri nekaisa sāli vai smilti uz ielām un trotuāriem! Lai slava jums! Noņemsim beidzot visi no naglas savas slidas un slēpes! Pats esmu gatavs rādīt priekšszīmi. Esmu no putekļiem izķeksējis visu savu vārtsarga aprīkojumu, hokeja nūju un ripu ieskaitot. Pamētāt biju aizgājis pie novada domes. Ziniet, vīlos. Tieši pie domes nemaz neslīd! Ar kādām tiesībām kāds tur ir savas smiltis izbirdinājis? Mums vajadzētu konceptuāli vienoties. Savaldīsim savas ambīcijas!
Ja slidojam, tad visi un visur! Ja kāds neprot, lai mācās! Ja kādam slidu nav, lai nopērk, ja nevar, iedosim! Tikai jāvēršas ar iesniegumu novada sociālajā dienestā.
Ja jau tā, tad, cerams, beidzot mēs kļūtu par veselīgu, sportisku un slaidu sārtvaidžu pilsētu. Varbūt beidzot mēs pilnībā ziemas sezonā atteiktos no automašīnu lietošanas un atbrīvotu savus pagalmus no transportlīdzekļiem, noliekot tos ziemas guļā garāžās. Ideāli!
Novada tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs varētu pie domes atvērt slidu nomu. Varētu izsniegt tieši pa logu. Bet virs tā vajadzētu uzlikt lielu izkārtni ar gulbi uz slidām. Lai visi redz un saprot jau pa gabalu!
Un varētu visai pasaulei izziņot, ka mūsu pilsētas galva uz darbu brauc nevis ar elektromobili, bet tos savus desmit kilometrus katru dienu no mājām uz darbu un atpakaļ slido. Tūristi gribēs to redzēt, varu derēt! Iedomājieties, kas tā būtu par publicitāti! Kas par reklāmu būtu! Kas par inovatīvu pieeju!
