Laiks rit uz priekšu, tomēr nākam uz turieni, kur kādreiz tik nežēlīgi aprāvās bērnības un jaunības atmiņas.
Laiks rit uz priekšu, tomēr nākam uz turieni, kur kādreiz tik nežēlīgi aprāvās bērnības un jaunības atmiņas.
Šogad Gulbenes stacijā 25.marts bija spožu saulstaru glāstīts. Paldies par sirsnīgajiem vārdiem, ko teica Inese Stalīdzāne. Runāja arī politiski represēto Gulbenes nodaļas vadītāja Aira Anča, kurai toreiz bija tikai pieci gadi.
Ir vieglāk arī vecam, ja blakus jaunos redzam, kā tas bija šoreiz 25.martā, jo 97. gaidu vienības vadītāja Inta Vilka ar mazajām gaidām sirsnīgi un izjusti skandēja dzejoļus. Paldies viņām!
Sirsnīgs paldies mūsu pilsētas vadībai – Nikolajam Stepanovam, Valtim Krauklim un visai deputātu saimei, arī Gulbenes zemessargiem.
Mīļš un sirsnīgs paldies veikala “Krāčukakts” vadītājai Dzintrai Gailānei un kolektīvam par skaisto vainagu.
Žēl, ka pēc piemiņas brīža daudzi aizsteidzās ikdienas gaitās. Mēs, kas iegājām stacijā, lai iedzertu tējas glāzi, bijām pārsteigti. Atzīšos, ka ilgi nebiju sēdējusi pie tik garšīgi klāta galda. Sirsnīgs paldies
i/u “Amro” vadītājai Ilgai Vanuškai un pavāru kolektīvam.
Laikam gan nevienu pagasta priekšsēdētāju tā nemīl, kā stāmerenieši mīl savējo. Viņš bija ieradies ar saviem ļaudīm, neatteicās no tējas. Paldies Raitim Apalupam par sirsnīgajiem un patiesajiem vārdiem, kas bija vietā un laikā!
Paldies visiem! Varbūt mūsu domas sasniedza to svešo un auksto zemi, kur atdusas mūsu piederīgo kauli.
