Mēs neesam ne medicīniskā rehabilitācija, ne sociālā, precizē Sociālās integrācijas centra (SIC) Sociālā darba nodaļas vadītāja Ilze Erdmane.
Mēs neesam ne medicīniskā rehabilitācija, ne sociālā, precizē Sociālās integrācijas centra (SIC) Sociālā darba nodaļas vadītāja Ilze Erdmane.
Jūrmalas profesionālajā vidusskolā notiek tieši profesionālā rehabilitācija – cilvēks ar invaliditāti saprot, ko grib un var strādāt, lai turpmākajā dzīvē būtu mazāk apgrūtinājumu gan pašam, gan citiem.
Veido raitāku sistēmu
“Mazāk bija programmu cilvēkiem ar psihiskās veselības traucējumiem un redzes invalīdiem, taču tagad ir arī tās,” palielās SIC vadītāja Regīna Simsone. Šogad Latvijā beidzas programma “EQUAL”, bet projekta “Invalīdu nodarbinātības veicināšana” laikā ir paspēts izveidot 12 jaunas mācību programmas cilvēkiem ar invaliditāti, izveidoti 9 reģionālie atbalsta punkti, arī Cīravā un Kuldīgā. Tomēr plašā pielāgotā vide Jūrmalā var kalpot kā pagrieziena punkts invalīda dzīvē, izvēloties profesiju, mācoties un tālāk labiekārtojot savu dzīvesvietu. “Mūsu mērķis ir, lai cilvēks pēc gada, diviem, trim ar paceltu galvu atgrieztos savā dzimtajā vietā, uzlabotu dzīves kvalitāti tur. Protams, ir daudzi, kas atrod darbu Rīgā, nereti tas ir vieglāk,” atzīst R.Simsone.
Šobrīd tiek gatavota likumdošana, lai bez aizķeršanās notiktu cilvēka rehabilitācija – medicīniskā, sociālā un profesionālā. Tam nepieciešams arī izstrādāt kārtību, kā notiek informācijas aprite no brīža, kad rodas invaliditātes draudi, piemēram, arodsaslimšanas rezultātā. “Tas nav normāli, ja sociālais darbinieks zina tikai par tiem invalīdiem, kuri nāk pēc pabalsta, vai arī, ja pastnieks pasaka – zini, tas sen nav izkustējies no mājas,” vērtē SIC vadītāja.
Šobrīd nereti pēc traumas vai saslimšanas uzreiz nav pieejama ne medicīniskā rehabilitācija, ne sociālā. Liepājas Reģionālajā slimnīcā uz rehabilitācijas procedūrām, ko apmaksā valsts, rindā ir jāgaida divi mēneši. Lai maksimāli efektīvi atgūtu darba spējas, piemēram, pēc insulta, tas ir būtisks laiks. Pat ja cilvēks izvēlas maksāt par procedūrām pats, rindā jāpavada dažas nedēļas. Uz medicīnisko un sociālo rehabilitāciju sanatorijā Jūrmalā jāgaida pat divi gadi.
Izstrādā īpašas metodikas
Mācību iestāde ir līdzīga jebkurai citai profesionālās izglītības iestādei, tikai vide un mācību programmas ir pielāgotas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Ja profesiju šeit mācīsies vājredzīgs cilvēks, iepriekš Neredzīgo biedrībā viņš apgūs prasmes orientēties telpā, tikt galā ar sadzīvi un sevi pats – tā ir sociālās rehabilitācijas joma, skaidro I.Erdmane. Pēc tam jau viņš var tēmēt uz profesionālo rehabilitāciju – izvēlēties, ko darīt turpmāk, kā pelnīt sev iztiku.
“Ko es gribu. Vai veselības stāvokļa dēļ es to varu. Kā un kur to apgūt. Vai man būs darbs,” izziņas procesa virzību skaidro profesiju izvēles konsultante Leontīne Kaškina. Ar katru individuāli strādā psihologs, ir darbs grupās, lai noteiktu piemērotību izvēlētajam arodam – vai pirksti būs gana veikli, piemēram, kādai tehniskai nodarbei. Ja iecerēts grāmatveža darbs, ir citi pārbaudes uzdevumi. L.Kaškina uzsver, ka gan valstij, gan katram cilvēkam svarīgi, lai izvēlētajā profesijā būtu pieejams arī apmaksāts darbs. Noslēgumā katrs saņem rekomendācijas, bet atbildīgais lēmums ir jāpieņem pašam. SIC projekta laikā ir izstrādājis gan profesiju aprakstus, gan izveidojis dažādas metodikas. Ir apkopotas 20 raksturīgākās profesiju pazīmes, kas palīdz noteikt katram viņa psiholoģisko piemērotību. “Profesionālās karjeras izvēles centrs strādā citādāk, korekti būtu, ja cilvēkus ar invaliditāti viņi sūtītu pie mums – tā ir mūsu specialitāte,” komentē L.Kaškina.
Mācības SIC ilgst gan trīs gadus, gan gadu, gan dažus mēnešus – tas atkarīgs no izvēlētās programmas. Mācības un dzīvošana uz vietas kopmītnē ir par brīvu, nav izdevumu arī par ēdināšanu. Valsts profesionālo rehabilitāciju apmaksā, ja cilvēks ir darbspējīgā vecumā – līdz 62 gadiem.
Stereotipi zūd lēnām
“Neatkarības gados stereotipi nekur nav pazuduši. Vairs nav tik briesmīgi, bet joprojām pastāv,” raksturo R.Simsone. SIC darbinieki veikuši 670 profesionālās izglītības pedagogu aptauju – joprojām daļai esot bail no invalīdiem, izskanējušas bažas, vai spēs apmācīt. Sadarbībā ar vācu kolēģiem SIC izstrādājis arī tālmācības programmu 200 stundu apjomā, lai pedagogi būtu sagatavoti arī darbam ar invalīdiem.
Nereti paši cilvēki ir mazaktīvi, lai nepieļautu invaliditāti vai sāktu laikus gatavoties jaunajiem dzīves apstākļiem. SIC aptaujāja 69 pacientus, kuri slimo jau vairāk nekā gadu, – tikai 10 no viņiem bija dzirdējuši par rehabilitācijas, pārprofilēšanās iespējām. Ja esošā darbavieta draud ar invaliditāti, nepieciešamas pārmaiņas.
Ja cilvēks nevēlas mācīties Jūrmalā, jo negrib atstāt ģimeni, ierasto vidi uz ilgu laiku, iespējama tālmācība: izstrādātas vadlīnijas estudijām, ir modulārās apmācības. Daudzas programmas var īstenot reģionos, piemēram, Cīravā, kur esošā atbalsta punkta vadītājas Līgas Grīnvaldes darbu R.Simsone vērtēja ļoti atzinīgi.
Darbspējīgā vecumā Latvijā ir apmēram 70 tūkstoši invalīdu, kas tiek uzlūkoti kā vērtīga darbaspēka rezerve, uzsver I.Erdmane. Svarīgi, lai viņi paši to saprot.
