Šogad 1.jūlijā visiem suņiem, kuri līdz šim laikam būs sasnieguši
sešu mēnešu vecumu, būs jābūt reģistrētiem vienotajā mājas dzīvnieku
datu bāzē, kā arī iezīmētiem ar mikroshēmu jeb čipotiem.
“Tiek čipoti
tikai suņi. Uz kaķiem čipošana attiecas tikai tad, ja tie ir šķirnes
kaķi, kas piedalās izstādēs un brauc ārpus Latvijas. Tikai ar čipu vien
viss nebeidzas, jo dzīvniekam ir jābūt ne tikai čipotam, bet arī
vakcinētam un ar Eiropas dzīvnieku pasi,” atgādina SIA “Faunā”
veterinārārste Elita Lesiņa.
Tas, ka čipotam dzīvniekam noklīšanas
gadījumā būs vieglāk atrast saimnieku, ir viens no galvenajiem čipošanas
ieguvumiem. Nepieciešamības gadījumā, nolasot datus, varēs noteikt, vai
suns ir potēts, piemēram, pret trakumsērgu.
E.Lesiņa
pārliecinājusies, ka čipot savus mīluļus sākuši arvien vairāk īpašnieku.
Pat tādi saimnieki, kuru suņi nepiedalās izstādēs, kā arī neizbrauc no
Latvijās, savus dzīvniekus jau ir čipojuši, jo pārejas periods, kas tika
noteikts vienota dzīvnieku reģistra izveidei, ilgst jau vairākus gadus.
“Kad viņi ierodas pie mums, tad ne tikai čipojam, bet arī vakcinējām un
izrakstām pasi. Dzīvnieka čipošana katrā vietā izmaksā citādāk.
Čipošanu saviem dzīvniekiem veic arī tie, kuri apzinās, ja suns
pazaudējas, pēc mikroshēmas viņu varēs atpazīt. Zemnieki čipo savus
suņus, jo viņiem tas jādara, ja vēlas saņemt atbalsta maksājumus. Čipot
var arī citus dzīvniekus. Ir izrādīta interese pat par zirgu čipošanu.
Čips
dzīvniekam ir uz visu mūžu. Špricē tiek ievadīta mikroshēma, ko ievada
dzīvniekam zem ādas. Tiek fiksēts, kurā vietā tas atrodas. Sataustīt
čipu, glaudot suni, nevar. Nolasīt mikroshēmas informāciju dzīvniekam
var, pietuvinot speciālu ierīci. Šī informācija par katru čipoto suni
tiek ievadīta vienotā datu bāzē.
1.jūlijā stāsies spēkā norma arī par
soda no 7 līdz 200 eiro piemērošanu tiem suņu īpašniekiem, kuru suņi
pēc jūlija nebūs čipoti un reģistrēti.
