Pilnīga baznīcas rekonstrukcija: izmaksātu 97 000 latu. Laikraksts “Dzirkstele” saņēma gulbenietes Veltas Jurjānes vēstuli, kurā izteikts sarūgtinājums par Gulbenes evaņģēliski luteriskās baznīcas likteni pēdējos gados.
Pilnīga baznīcas rekonstrukcija: izmaksātu 97 000 latu.
Laikraksts “Dzirkstele” saņēma gulbenietes Veltas Jurjānes vēstuli, kurā izteikts sarūgtinājums par Gulbenes evaņģēliski luteriskās baznīcas likteni pēdējos gados.
“Kas notiek Gulbenē? Mūsu kultūras vērtības iet bojā! Mācītāji mainās, līdz ar katra aiziešanu līdzi “aiziet” kādas materiālās vērtības,” teikts vēstulē.
Viņa minējusi dažādus ziedojumus, ko ilgu gadu laikā saņēmusi draudze no ārzemēm, arī minējusi līdzekļus, kas iegūti, pārdodot draudzei piederošos mežus. “Man šķiet, ka naudas līdzekļi ir bijuši tādi, ka par tiem varētu uzcelt jaunu dievnamu. Kur ir palikusi nauda? Kas notiek ar draudzi? Kāpēc tā klusē?” jautāts vēstulē.
Devāmies uz baznīcu un pārliecinājās, ka tur darbojas entuziastu grupa, kas vēlas sakārtot draudzes iekšējo dzīvi un arī baznīcu.
Tieši pirms gada februārī sākās draudzes nemieri. Draudzes locekļus neapmierināja iepriekšējās draudzes padomes atskaites, īpaši par 7 hektāru nocirstā meža ienākumiem. Uzrādītie ienākumi bijuši gaužām niecīgi. 18 draudzes locekļi uzrakstīja iesniegumu Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) konsistorijas revīzijas komisijai, lūdzot Gulbenes baznīcā veikt pārbaudi. Konsistorijas revīzijas komisija to veica augustā. Vēlāk revīzijas komisija paziņoja, ka visi fakti, par ko draudzes locekļi bija žēlojušies, ir pamatoti un rezultātā atstādināja iepriekšējo Gulbenes draudzes padomi.
Janvārī notika draudzes locekļu sapulce, tika izvēlēta draudzes pagaidu pārvalde, kurā ir 12 cilvēki.
Iepriekšējā draudzes padome bija pasūtījusi baznīcas renovācijas plānu. Šobrīd draudze par to nomaksājusi 800 latus, kopumā renovācijas plāns izmaksā 4200 latus. Pēc plāna ir skaidrs, ka pilnīga baznīcas renovācija izmaksātu vismaz
97 000 latu.
Par šo naudu baznīcai būtu siltinātas grīdas, veikts kapitālais remonts, uzcelts tornis, sakārtota apkārtne. Jaunā padome lūgs palīdzību Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, arī Kultūrkapitāla fondā, lai varētu nomaksāt izdevumus par plāna izveidošanu.
Savukārt šāds plāns ir nepieciešams, lai vēlāk varētu lūgt palīdzību dažādos fondos un biedrībās, projektos, kā arī meklēt investīcijas.
Draudzes padome ir pārliecināta, ka Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca varētu kļūt par tūrisma objektu. Eiropā esot tikai pieci reformatoram Mārtiņam Luteram veltīti pieminekļi, viens atrodas pie Gulbenes baznīcas. Padome lūgšot palīdzību arī Lutera biedrībai Vācijā, lai saglabātu seno pieminekli.
Kādu laiku bija pazudusi Gulbenes draudzes locekļu kartotēka, kurā ir informācija par draudzes locekļiem un viņu maksātajiem nodokļiem, kas ir pieci lati gadā. Izskanēja pat versija, ka šī kartotēka ir nozagta. Tomēr kartotēka ir atrasta. Šobrīd draudzē ir aptuveni 80 draudzes locekļu, 1995.gadā to bija 220. Pērn iesvētīti 11 jaunieši. Arī šogad vairāki jaunieši jau pieteikušies iesvētības mācībām, bet nav mācītāja vai laja, kas varētu tās vadīt.
Entuziastu grupa šobrīd rūpējas, lai katra mēneša pirmajā un trešajā svētdienā notiktu dievkalpojumi. Svētdienas skolas skolotāja Laura Kārkliņa vada svētdienas skolas nodarbības, katru sestdienu notiek draudzes kora mēģinājumi.
To, ka Gulbenē ir luterāņi, kas labprāt svētdienās un svētkos nāktu uz dievnamu, apliecina kaut vai tas, ka Ziemassvētku dievkalpojumu apmeklēja apmēram 300 cilvēku.
Ir nepieciešams pastāvīgs mācītājs. Gulbenes draudzes prāvesta iecirkņa prāvests Einārs Alpe no Balviem, kas ir ticies ar Gulbenes draudzes locekļiem un pārrunājis tās turpmāko darbību, saka, ka diemžēl nevienas kandidatūras mācītāja amatam Gulbenē nav. “Tas sāp. Gan man, gan arī draudzei. Mēs varētu pieņemt kādu evaņģēlistu, bet ir zināma piesardzība. Gulbenes draudzei vajadzētu cilvēku ar pieredzi, kas to varētu saliedēt un stiprināt. Mēs vēl meklējam mācītāju,” saka E.Alpe.
Šobrīd draudzes īpašumā vairs nav mežu. Pieder 39 hektāri zemes, kas ir aizaugusi un nav apsaimniekota. Pieder “Mācītājmuiža” Stradu pagastā, mācītāja māja pie Gulbenes baznīcas. Baznīca var lepoties ar ērģelēm. Ierīkota arī apkure, lai dievkalpojumu dienās varētu dievnamu apsildīt.
“Bezcerības nav. Tagad neviens no tiem, kas nāk un cīnās par baznīcas pastāvēšanu, nav tāds, kam interesētu materiālās vērtības. Mēs visi taču atbildēsim Dieva priekšā,” saka jaunās draudzes padomes pārstāve Ruta Lase.
Pūpolsvētdienā iecerēts sagaidīt delegāciju no Norvēģijas, kad saņems humāno palīdzību draudzes locekļiem. Tad arī būšot draudzes vakars, kā tas bijis senāk – ar “groziņiem”, dziesmām, lūgšanām un patīkamām pārrunām. Turpmāk iecerēts reizi nedēļā mācītāja mājā rīkot satikšanās vakarus, lai pašu spēkiem kopīgi lasītu Svētos Rakstus un dziedātu garīgās dziesmas, turētos kopā un pārdzīvotu draudzei grūtāko laiku.
