Ražošanas nozaru un jaunu tehnoloģiju attīstība, kā arī darba devēju straujais prasību pieaugums darbaspēka kvalifikācijai un prasmēm ir aktualizējis nodarbinātības aktīvā pasākuma – bezdarbnieku profesionālās apmācības un pārkvalifikācijas – nozīmīgumu.
Ražošanas nozaru un jaunu tehnoloģiju attīstība, kā arī darba devēju straujais prasību pieaugums darbaspēka kvalifikācijai un prasmēm ir aktualizējis nodarbinātības aktīvā pasākuma – bezdarbnieku profesionālās apmācības un pārkvalifikācijas – nozīmīgumu.
NVD filiāles – Gulbenes rajona nodaļa bezdarbnieku apmācībai un pārkvalifikācijai 2001.gadā nosūtījusi 230 bezdarbniekus, un 185 no tiem ir mācījušies uz vietas, jo izsoles konkursa komisija ir piešķīrusi Gulbenei visas pieprasītās (pamatojoties uz darba devēju nepieciešamību) 14 grupas apmācībai rajonā.
Valsts piešķirtie līdzekļi 2001.gadā – 3 989 090 lati deva iespēju mācīties 10 procenti no uzskaitē esošajiem bezdarbniekiem, bet 2002.gadā – 1 745 125 lati dos iespēju papildināt zināšanas vairs tikai 4,4 procentiem bezdarbnieku, kas nekādi neatbilst Nacionālā nodarbinātības plāna nostādnēm un ES nodarbinātības stratēģijai.
Līdzekļu tik strauju samazināšanos nosaka likuma “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 4.panta otrā daļa no 2002.gada 1.janvāra.
Apmāca reģionu centros
Bezdarbnieku apmācība un pārkvalifikācija 2001.gadā iezīmējas ar pārmaiņām, jo atbilstoši Eiropas Komisijas Mūžizglītības memoranda nostādnēm, kursi tiek organizēti iespējami tuvu klientu dzīvesvietai, kas nodrošina ne tikai NVD pakalpojumsvisiem bezdarbniekiem, bet arī finansiāli padara tos iespējamākus bezdarbniekiem – iepriekšējos gadus bezdarbnieki brauca uz kursiem Rīgā, tagad vairums apmācības programmu realizācija notiek reģionu centros.
No 2001.gadā valstī realizējamām 714 mācību grupām, 136 grupu apmācība notika Rīgā, bet pārējās 578 reģionā, kurā bezdarbnieks dzīvo, tādēļ nav pamatota informācija, ka nav iespēju mācīties uz vietām.
No 2001.gada 1.oktobra atbilstoši LR LM 30.05.2001. apstiprinātai “Kārtībai, kādā organizējama bezdarbnieku apmācība un pārkvalificēšana un darba meklētāju kluba darbība” bezdarbniekiem vairāk netiek maksāti ceļa izdevumi nokļūšanai mācību iestādē, kā arī viesnīcu izdevumi.
2001.gada trešajā ceturksnī, no visām mācību grupām 28,7 procenti izsolei bija pieprasītas lauku iedzīvotāju mācībām Rīgā, bet jau 2001.gada ceturtajā ceturksnī vairs tikai 5,8 procenti vai deviņas grupas. Šādā situācijā varētu ciest mācību kvalitāte, jo ne visu specialitāšu apgūšanai reģionos ir radīta augstvērtīga mācību materiālā bāze.
Bezdarbnieku apmācība tiek organizēta saskaņā ar LR LM 30.05.2001. apstiprināto “Kārtību, kādā organizējama bezdarbnieku apmācība un pārkvalificēšana un darba meklētāju kluba darbība.” Stundu skaits programmās ir atšķirīgs – no 320 līdz pat 1240.
Izvērtē sagatavotību
Nodarbinātības valsts dienesta organizētajos kursos ir iespējams iegūt otrā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, kurā, uzsākot mācības, ir nepieciešama iepriekš apgūta pamatizglītība; trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, kurā uzņem bezdarbniekus ar iepriekš apgūtu arodizglītību vai vidējo izglītību. Iespējams arī mācīties programmās, kuras domātas profesionālās kvalifikācijas aktualizācijai un darbaspēju pilnveidei, kurās kvalifikācijas ieguve nav plānota, jo tajās uzņem bezdarbniekus ar programmai atbilstošu iepriekš iegūtu profesionālo izglītību.
Ierobežoto līdzekļu dēļ uz dažu specialitāšu programmām ir izveidojušās rindas un konkurss trīs cilvēki uz vienu vietu. Nepietiek tikai ar Profesionālās karjeras izvēles centra atzinumu par piemērotību specialitātei pirms bezdarbnieka iekļaušanas kādā mācību grupā, viņam ir jāpiedalās testēšanā un pārrunās, kurās NVD speciālisti kopīgi ar izglītības iestādes speciālistiem un potenciālajiem darba devējiem izvērtē klientu iepriekšējo sagatavotību un piemērotību konkrētajai mācību programmai. Nodarbinātības valsts dienests, rīkojoties ar nodokļu maksātāju naudu, grib būt iespējami pārliecināts par katra klienta izglītībā ieguldīto līdzekļu lietderību.
Veic apmācības analīzi
Būtiski izglītot bezdarbniekus darba tirgū vispieprasītākajās specialitātēs, tādēļ argumentēti tiek izvēlētas izglītības programmas un izglītības iestādes, kurās notiks mācības.
Nodarbinātības valsts dienests, izstrādājot pieteikumus apmācībai, veic analīzi par katra atsevišķā reģiona darba tirgus norisēm, īpaši ilgstoši neaizpildītajām vakancēm; apkopo darba devēju prognozes par savu uzņēmumu tālāko attīstību, vēlmēm sagatavot darbiniekus uzņēmuma turpmākai darbībai; iepriekš apmācīto grupu mācību rezultātiem (kvalifikācijas eksāmena atzīmes, neattaisnoti atskaitīto skaits, prakses nodrošinājums, pēc mācībām veikto bezdarbnieku aptaujas anketu apkopošana un cits.); iepriekš apmācīto bezdarbnieku darbā iekārtošanās rādītājiem, īpaši specialitātē; bezdarbnieku izteiktajām vēlmēm apgūt jaunu profesiju; reģionā reģistrēto bezdarbnieku struktūru un reālajiem resursiem mācīties un pieņem lēmumu, kādās specialitātēs darba tirgū ir nepieciešamība apmācīt jaunus speciālistus.
Piedalās izsolē
Valsts pasūtījums bezdarbnieku apmācībai tiek piešķirts uz izsoles pamata, lai noteiktu ekonomiski (kvalitatīvi un finansiāli) izdevīgākos valsts pasūtījuma izpildītājus. No 2001.gada izsolē tiek piedāvātas konkrētas mācību programmas ar LR Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktu stundu skaitu, izglītojamo skaitu un mācību realizācijas vietu.
2001. gadā izsolē par tiesībām saņemt valsts pasūtījumu piedalījās 88 mācību iestādes, no kurām 62 mācību iestādes saņēma valsts pasūtījumu bezdarbnieku apmācībai un pārkvalifikācijai. Lielākais pieprasījums ir pēc mācību programmām pakalpojumu jomā, datorapmācībā, grāmatvedībā, apģērbu izgatavošanā un uzņēmējdarbībā.
