Līdz referendumam, kad katrs no mums izšķirs to, būt vai nebūt Latvijai Eiropas Savienībā, ir palicis mazāk nekā mēnesis. Šis ir laiks, kad daudzi intensīvi domā, jautā un noskaidro visus par un pret.
Līdz referendumam, kad katrs no mums izšķirs to, būt vai nebūt Latvijai Eiropas Savienībā (ES), ir palicis mazāk nekā mēnesis. Šis ir laiks, kad daudzi intensīvi domā, jautā un noskaidro visus par un pret.
Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga ir aicinājusi iedzīvotājus savu izvēli nesaistīt ar valdības politiku bezdeficīta budžeta veidošanā, kas, iespējams, sāpīgi skars daudzas dzīves jomas. Prezidente aicinājusi raudzīties nākotnē, tālāk par šodienu un rītdienu, domājot par bērnu un mazbērnu dzīves telpu un perspektīvu.
“Esmu sapratusi, ko Gulbene var iegūt un ko var zaudēt līdz ar Latvijas iestāšanos ES. Liekas, ka vairāk tomēr var iegūt, jo zaudēt vairs nav ko. Taču, domājot par to, ka būs jāraksta projekti, lai gūtu ES naudu, satrauc, cik pilsētā un rajonā esam gatavi rakstīt šādus projektus. Turklāt projektiem ir vajadzīgs arī līdzfinansējums. Valstī ir jābūt finansiālam atbalstam līdzdalībai ES projektos,” saka Gulbenes bibliotēkas vadītāja Antra Sprudzāne.
Viņa uzskata, ka iedzīvotājiem būs daudz jāmācās, lai iespētu nokavēto. A.Sprudzāne uzsver, ka līdzdalība projektos balstās uz pašiniciatīvu un te grūti kaut ko plānot vai vienoti darboties. Viņa paredz, ka šajā procesā katrs būs vairāk pats par sevi. Taču A.Sprudzāne uzskata, ka pilsētā ir jāspēj veidot kopējo vīziju par turpmāko attīstību, rakstīt projektus un cīnīties par finansējumu.
Gulbenes bibliotēkā septembra pirmajās dienās plāno organizēt bezmaksas seminārus par Eiropas Savienību (ES), semināru organizēšanu ar finansējumu aptuveni 450 latu vērtībā atbalstījusi Dānijas valdība. A.Sprudzāne informē, ka seminārus plānots organizēt atsevišķiem interesentiem, kā arī mērķgrupām, starp tām rajona bibliotekāriem, skolēniem un uzņēmējiem. Bibliotēkā bagātinās arī ierīkot informatīvo stendu par ES. Tas papildinās jau esošo informāciju, kas nemitīgi papildinās. Gulbenes bibliotēkā jau gadu darbojas ES informācijas punkts, kur konsultante ir bibliotēkas informācijas centra vadītāja Indra Logina. Līdz šim informācijas punkta pakalpojumus galvenokārt izmantojuši bērni un jaunieši, kas interesējas par izglītošanas iespējām ārzemēs. Savukārt pensionārus interesē, kas notiks ar viņu pensijām pēc Latvijas iestāšanās ES.
Semināru rīkošanai bibliotēkā ir kvalificēti speciālisti, kas var uzstāties ar lekcijām un atbildēt uz auditorijas jautājumiem, organizēt diskusijas. Šo ekspertu vidū ir arī A.Sprudzāne, jo viņa bija starp tiem 80 dažādu Latvijas reģionu iedzīvotājiem, kas aprīlī gandrīz mēnesi kursos apguva zināšanas par ES. Šos bezmaksas kursus organizēja ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu vadības grupa. Tās mērķis bija sagatavot tautas lektorus līdzdalībai ES reklāmas kampaņā pirms referenduma. Taču faktiski tautas lektori līdz šim gandrīz nemaz nav aicināti piedalīties šādos pasākumos. A.Sprudzāne nenožēlojot, ka mācījusies kursos, jo, pirmkārt, ieguvēja ir pati.
“Jebkurš varēja pieteikties šādā apmācību programmā. Mēs bijām no dažādām Latvijas vietām, dažādu profesiju pārstāvji. Mums līdzdalība apmācībā bija bez maksas. Kursi bija vērtīgi, mēs daudz ko uzzinājām, beigās bija arī jākārto eksāmens. Daudz uzzinājām par to, kas mūs sagaida turpmāk un ar ko ir jārēķinās, iestājoties ES,” saka A.Sprudzāne. Viņa pauž, ka gala pārbaudījumā kursu beidzējiem bija jādemonstrē spēja iejusties dažādās situācijās, spējot atbildēt uz visdažādākajiem auditorijas jautājumiem. Līdz ar to tautas lektori, pēc viņas domām, bija un ir spējīgi aktīvi iesaistīties tautas kampaņā un dot reālu labumu.
“Iekšēji es gribētu ticēt, ka referendumā nobalsosim par Latvijas iestāšanos ES. Mēs esam maza valsts. Visu laiku kādam ir bijusi interese par mums – gan Austrumos, gan Rietumos. Ja mēs neiestāsimies ES, vienalga par mums interesēsies. Ar to ir jārēķinās, ar mūsu ģeogrāfisko stāvokli. Nevaram būt izolēti un atrauti no pasaules. Gribas ticēt, ka veselais saprāts uzvarēs,” saka A.Sprudzāne. Viņa piebilst, ka kā tūriste apmeklējusi daudzas ES valstis un pārliecinājusies, ka tās ir saglabājušas savu identitāti – valodu, kultūru. Turklāt ES mazajām valstīm ir iespēja apvienoties un cīnīties par savām tiesībām.
“Ja man kaut kā ir žēl, tad vienīgi lata. Tā ir sava veida identitātes pazīme. Taču tirgotājiem, uzņēmējiem, tūristiem noteikti labāk ir tad, ja Eiropā ir vienota valūta,” uzsver A.Sprudzāne.
Viņa domā, ka pēc Latvijas iestājas ES iedzīvotāji neizjutīs krasas pārmaiņas. Protams, visus māc bažas par cenām, jo iedzīvotāju pirktspēja pārsvarā ir zema. Taču arī lata apstākļos cenas palielinās. Tāpēc diezin vai gaidāmas krasas pārmaiņas. “Visam jābūt līdzsvarā. Protams, ir jārēķinās ar zināmām negācijām. Taču, iespējams, kļūs sakārtotāka likumdošana. Faktiski tas jau notiek, gatavojoties iestājai ES, jo jārēķinās ar tās prasībām,” saka A.Sprudzāne. Tomēr viņa uzskata, ka daudz ko noteiks mūsu valdība, nevis ES.
A.Sprudzāne uzsver, ka 20.septembrī, piedaloties referendumā, katram cilvēkam būs jāizlemj pašam – balsot “par” vai “pret” Latvijas iestāšanos ES. “Es skatos nākotnē kā māte, kurai ir divi bērni. Augļus plūks viņi. Mēs, vecāki, esam starpposms. Mums jāiztur grūtākais, jo pārmaiņas ne vienmēr mēdz būt patīkamas,” saka A.Sprudzāne.
