Gulbenes pilsētas svētki aizvadīti, un kā vienmēr ir daudz cilvēku viedokļu un pārdomu visās platformās, sākot no ielas līdz internetam.
No sirds varu teikt, ka mani svētki iepriecināja, pārsteidza, arī emocionāli uzrunāja. Īpaši gribu uzsvērt čellista koncertu Spārītes parkā uz saliņas, jau pati ideja ļoti interesanta – koncerts uz saliņas. Tas bija īsts baudījums dvēselei. Ne tikai es, daudzi cilvēki piektdienas vakarā, šķiet, bija saplūduši ar mūziku gaismu spēlē maģiskajā mežā.
Arī mākslinieku tirdziņā Gulbīšu parkā, kur sejā varēja redzēt, dzirdēt un sarunāties ar pazīstamiem dziedātājiem, aktieriem, bija lieliska atmosfēra, kas tā vien rosināja atvērt maku un nopirkt kaut ko no mākslinieku darinātā. Tāpat arī lieliski koncerti un svētku atmosfēra skvēros un kafejnīcu terasēs. Vienīgi gribas piebilst, ka organizatori varēja vairāk stāstīt par pasākumiem pirms tam, reklāmas jau nekad nevar būt par daudz. Varbūt cilvēki nevarēja visur pagūt, jo programma – piesātināta, bet tas katra ziņā – izvēlēties.
Par izvēlēm runājot. Pašvaldība bija darījusi visu, lai koncertus varētu apmeklēt arī tie, kuri nav vakcinēti, lai nebūtu cilvēku šķirošana, nezinu gan, kurš to vārdu izdomājis. Tā ir katra izvēle, un izvēlei ir savi plusi un savi mīnusi.
Bet pretenzijas svētku rīkotājiem, manuprāt, šoreiz pilnīgi bez pamata. Jā, žogi, īpaši apkārt centrālajam skvēram pilsētas centrā, var izraisīt dažādas emocijas, jo žogi mūsu prātā saistās ar ko nepatīkamu, taču tos esmu redzējusi neskaitāmos koncertos daudzviet. Protams, mums nav īsti vietas, kur rīkot pilsētā lielus pasākumus. Plašākā vietā arī sēta nešķistu nekas pārsteidzošs, bet šajā situācijā ko tad īsti varēja darīt citādi? Daudzi tikai runāja, bet reāli idejas nesadzirdēju. Nu jā, bija izvēle – nerīkot neko. Vai tas patiktu labāk?
Piektdienas vakarā bija kāds koncerta apmeklētājs Spārītes parkā reibumā vai tādā dvēseles stāvoklī, kurš skaidrā prātā esošajiem krīt uz nerviem. Bet varu iedomāties, kas būtu noticis, ja kāds viņu mēģināt izsviest, tāpēc viņš saņēma vien aizrādījumus, kurus neņēma vērā, jo viņam jau ir savas cilvēktiesības. Cilvēki ir tik pārņemti ar savām tiesībām un izvēlēm, ka aizmirst – jāciena arī citu tiesības un izvēles. Cilvēktiesības ir ne tikai nevakcinētajiem, bet arī vakcinētajiem. Un galu galā ir arī likumi un noteikumi, kuri ir jāievēro civilizētā valstī, jo tieši tādā taču mēs visi gribam dzīvot.
