Man drusku vienmēr sev jāiekniebj, lai pārliecinātos par realitāti, ka mūsu valstij nu ir tāds prezidents kā Egils Levits. Gudrs, patiess un godīgs, ar nevainojamu reputāciju un galvenais – ar tik pamatīgu zināšanu bāzi par visu, un tā patiesi nav bieža parādība Latvijas politikā. Viņa runa Saeimā, stājoties prezidenta amatā, var teikt, ka ir pilna domu pērlēm, par ko der aizdomāties – vispirms jau tautas priekšstāvjiem, kā arī pārējiem iedzīvotājiem. Ir redzams, ka ir piedomāts pie katra teikuma, kādu vēstījumu prezidents vēlas tālāk nodot sabiedrībai un kas, viņaprāt, ir jādara, lai mēs tiešām kļūtu par modernu ziemeļvalsti. Arī tādas iedvesmojušas un pārdomātas amatpersonu runas nav bieža parādība Latvijas un arī novada politiskajā vidē. Man vienmēr ir šķitis, ka labam politiķim ir jāorientējas ne tikai ekonomikā vai uzņēmējdarbībā, bet ir labi jāpārzina gan vēsture, gan kultūra, gan personības, kas veidojušas vidi, kurā dzīvojam – vai tas būtu novadā, vai valstī, jo tikai tad cilvēks var par to pieņemt lēmumus. Bet tas jau laikam
būtu kas līdzīgs neiespējamai misijai. Tieši tāpēc man ir milzīgs prieks par jauno prezidentu un milzīgas cerības, ka Latvijā tomēr būs jauni laiki. Jāatzīst, ka zināmā mērā tas ir paradokss, ka tieši jaunā Saeima nonāca pie kopsaucēja, ievēlot prezidenta amatā Egilu Levitu. Iespējams, “pie vainas” bija atklātais balsojums, jo, kopumā ņemot, vēlētāju cerības uz jauno Saeimu, kas solīja jaunu dzīvi Latvijā, pagaidām nav piepildījušās. Gluži otrādi – nepārtraukti izpeld kāds skandāls, kur jauno politisko spēku pārstāvji cienīgi var sacensties ar veco oligarhu partiju trikiem, piemēram, ekonomikas ministra Ralfa Nemiro no KPV LV savdabīgās atpūtas aktivitātes. Un premjers Krišjānis Kariņš, šķiet, ka katru dienu sēž kā uz pulvera mucas. Zinot politiķi, var tikai nojaust, cik smagi ir laipot, lai noturētu koalīciju, kurā partijām ir tik dažādas, turklāt reizēm tik ļoti grūti izprotamas intereses. Bet tikmēr pie mums, kamēr vietējie deputāti vēl dala “zelta aunādu” (ar to domāju nodaļu pārveidi pašvaldībā), daži pagasti jau nosvinējuši, vēl citi, arī Gulbene, gaida svētkus. Plaša svētku programma, turklāt par brīvu, izlasāma arī šajā “Dzirksteles” numurā. Cerams, ka katrs varēs atrast kaut vienu pasākumu, kas viņu uzlādēs un politiķu uzrunas iedvesmos!
