Pēc auga lapām iespējams noteikt, kādu vielu tam ir par maz vai par daudz.
Pēc auga lapām iespējams noteikt, kādu vielu tam ir par maz vai par daudz.
Par fosfora trūkumu liecina tas, ka uz auga vecajām apakšējām lapām starp lapu dzīslām bieži vien ir tumši, pat melni plankumi. Kāti ir tievi, saknes – vājas, bet auga attīstība – lēna.
Ja nepietiek slāpekļa, tad auga apakšējās un vecākās lapas kļūst bālas. Sakņu sistēma ir ļoti spēcīga, jo saknes meklē slāpekli, dzinumi ir tievi, jaunās lapas mazākas, priekšlaikus izbeidzas augšanas process. Slāpekļa pārbagātības rezultātā lapas un dzinumi aug ātri, tie ir lieli un tumši zaļi, mazattīstītas saknes, gandrīz izzudušas mazās bārkšveida saknes.
Par kālija trūkumu liecina auga vecāko apakšējo lapu malas, kas ir gaišas un nolocījušās uz leju. Augs nespēj noturēties stāvus, bet ziedu krāsa kļūst blāva. Ja kālija ir par daudz, tad uz lapām parādās brūngani plankumi, bet pašas lapas ir gaišas.
Jaunu lapiņu plātne ir gaišāka, dzīslas zaļas, bet maliņas apkaltušas tajā gadījumā, ja augam nepietiek dzelzs. Ja pietiekamā daudzumā tas nesaņem mangānu, tad uz jaunajām lapām starp dzīslām ir dzeltenīgi plankumi, bet dzīslas ir zaļas. Par vara trūkumu liecina jauno lapu galiņi, kas tāpat kā lapu malas ir gaiši, normāli neattīstās ziedi. Jaunās lapas čokurojas un vīst, augšana apstājas, bet sakņu galos veidojas paresninājumi, ja augam trūkst bora. Par magnija trūkumu liecina gaišās dzīslu starpas starp vecākajām lapām, malas liecas uz augšu, ziedi ir bāli un plaukst krietni vēlāk. Kalcija nepietiekamība vainojama tajā gadījumā, ja auga jaunās augšējās lapas ir gaišas vai arī tām ir gaišāka maliņa, kas liecas uz leju. Arī sakņu sistēma ir vāja.
