Šī ir otrā tikšanās ar godu saimnieci Jausmu Uisku no Lejasciema. Pirmā notika pirms vairākiem gadiem. Toreiz Jausma stāstīja, ka labprāt neliedzot praktisko palīdzību viesību mielastu gatavošanā.
Šī ir otrā tikšanās ar godu saimnieci Jausmu Uisku no Lejasciema. Pirmā notika pirms vairākiem gadiem. Toreiz Jausma stāstīja, ka labprāt neliedzot praktisko palīdzību viesību mielastu gatavošanā. Tagad gadi esot paveikuši savu, tāpēc no praktiķes viņa kļuvusi par padomdevēju.
Pirmo kāzu galdu Jausma kā galvenā saimniece klājusi 1950.gadā. Šodien, pārlapojot nelielu burtnīcu, viņa saskaita, ka bijusi virtuves darba izrīkotāja 62 kāzās. Pārējos godus – kristības, pilngadības, bēres un jubilejas – viņa neesot skaitījusi. Laba slava izplatās no mutes mutē. Arī par Jausmas saimnieces talantu ziņa no viena nonākusi pie cita. Viņu ciemos aicinājuši ne tikai vietējā pagastā. Arī kaimiņu rajonos ļaudis zinājuši, kur rodama izdarīga galdu klājēja.
Jausma stāsta, ka mājturības gudrībās iemanījusies, mācīdamās Apes lauksaimniecības skolā. Pēc skolas uzreiz par galveno saimnieci nekļuvusi. Ilgu laiku nācies samierināties ar palīdzes pienākumiem. Tajos galvenokārt ietilpusi galda klāšana, salātu maisīšana, kartupeļu mizošana, gaļas malšana un klapēšana un citi mazāk nozīmīgi, bet grūtāki pienākumi. Vismaz Jausmai toreiz tā šķitis. “Parasti galvenā saimniece bija vecāka sieviete ar pieredzi, tāpēc, ar bļodām garāmiedama un katlus maisīdama, cītīgi sekoju viņas darbībām. Centos ielāgot visu, ko spēju. Dūres galā, kur esmu dzimusi, agrāk bija daudz saimnieču.” Šodien Jausma tikai pasmejas, ka viedās saimnieces bijušas varenas palīdžu izkalpinātājas. “Pēc vairākiem gadiem sapratu, cik palīdzes laiks bijis vērtīgs. Vēlāk savām palīdzēm nekad necentos grūtumu atdarīt.”
Paticis gatavot saldēdienus
Saimnieces grāmatu plauktos sarindotas dažādas pavārgrāmatas. Daudzas no tām – par saldo ēdienu gatavošanu. “Ievēroju principu – katrā vietā jābūt jaunam saldēdienam. Laukos viesībās bieži vien satiekas vieni un tie paši cilvēki. Pasakiet, kā tas izskatīsies, ja viņiem trīs vai četrās godībās pēc kārtas vajadzēs mieloties ar putukrējumu un jāņogu sulas ķīseli. Kas tādu saimnieci gribēs? Tāpēc vienmēr izdomāju kaut ko jaunu. Atceros, vienā gadā bija sešas kāzas. Saldie ēdieni tajās neatkārtojās. Īpaši vasarā ir plašas iespējas pārsteigt ar kaut ko jaunu, gatavojot dažādus krēmus. Pilni dārzi ogu un augļu.”
Jausma uzskata, ka vislabākais mielasts esot gatavots uz plīts, kas kurināma ar malku. Saimniecei nedaudz žēl, ka ļaudis viesību rīkošanai izvēloties ēdnīcas un kafejnīcas. Viņa saprot, ka cilvēkiem tā ir vieglāk. Samaksā naudu un rūpju nekādu, uzvelk goda kleitu un sēstas pie visa gatava. Tomēr tam, viņasprāt, neesot “īstā smeķa”.
Sāk ar gaļas sadali
Ja kāzas noliktas sestdien, tad saimniecei, lai visu sagatavotu kāzinieku mielošanai, viesību mājās vajadzējis ierasties vismaz divas dienas iepriekš.
“Viss sākas ar gaļas sadali, jo parasti laukos viesību rīkotāji nokāva kādu cūku vai teļu. Atceros, mani aizveda uz vienām mājām. Tur nokauta liela cūka un aiz kājām pakārta augstu ozola zarā, lai suņi netiek klāt. Mājās neviena, kas palīdzētu to noņemt. Staigāju apkārt, nezinādama, ko iesākt. Kāpnes ar tik lielas, ka panest nevaru. Ja arī būtu varējusi, ko tāpat iesāktu. Beidzot kāpnes atnesu. Cūkai apakšā paklāju palagu. Pārgriezu virvi un ļāvu, lai krīt.” Jausmai nav problēmu izraudzīties, kāds gaļas gabals piemērots rolādei, cepetim, šmorim, pastētei, galertam vai karbonādei.
Saimnieces gandrīz neatpūšas
Saimniecei vienmēr paticis rosīties kāzās, kur izdomā bagāti vedēji un atsaucīgi viesi. Vienas no interesantākajām bijušas kāzas Alūksnes rajona Virešos, jo jaunā pāra vedējmāte arī saimniecēm likusi ņemt dalību. Pusstundu pirms mičošanas viņām vajadzējis uz vairākiem šķīvjiem sarindot dažādus produktus. No tiem jaunajai sievai vajadzējis pagatavot kādu ēdienu. “Domājām – līgava ir no pilsētas, ko šī daudz pratīs, bet nekā. Viņa nebija zemē metama. Visu zināja. Mums neizdevās izjokot.” Saimniece stāsta, ka viņas praksē nekad neesot bijis tā, ka pietrūktu ko galdā celt. Arī tad, ja viesu skaits lielāks, nekā sākumā paredzēts. Skaitliski lielākās kāzas Jausmai bijušas 120 cilvēkiem. Toreiz viņai palīdzējuši četri palīgi. “Atpūsties laika neiznāca. Tikko pēdējais viesis rīta pusē cēlās no viesību galda un devās nosnausties, mēs ķērāmies pie trauku novākšanas, mazgāšanas un brokastu gatavošanas. Kad biju jauna, tad nogurumu nejutu. Izdzēru krūzi stipras kafijas. Šodien tā vairs nevarētu.” Jāpiebilst, ka šogad Jausma nosvinēja 80 gadu dzimšanas dienu.
Mazas viesības ir interesantākas
Saimniecei vienmēr patikušas skaitliski nelielas viesības, jo tās izvērtušās interesantākas. Plašajās viesi, viens otru nepazīdami, bieži jutušies kā lielu koku mežā. Neiepazinušies aizbraukuši mājās. Jausma atceras, kā tikusi izdancināta. Vienmēr plāna vidū veduši jauni, stalti un trakulīgi dejotāji. Par darbu arī dāvanu netrūcis. Vēl šodien skapja plauktos sakārtoti linu dvieļi, galdauti, šalles, priekšauti un plecu lakati. Aiz tumšās bufetes stikliem izkārtotas tējas un kafijas servīzes. Lielā kastē sagūlušas lielākas un mazākas, seklākas un dziļākas koka karotes – tradicionālās dāvanas saimniecei. Katrs dāvinājums saistās ar atmiņām par konkrēto notikumu. Viendien Jausma mēģinājusi rēķināt, cik no tiem pāriem, kam kāzās bijusi par saimnieci, vēl šodien ir kopā. Izrādās – trešdaļā ģimeņu vīrs un sieva aizgājuši katrs uz savu pusi.
Vienā vasarā izcep 16 tortes
Virtuvē rosīdamās, Jausma iepazinusi dažādus cilvēkus un paradumus. Dažviet vajadzējis karbonādes šķēli līdz milimetra precizitātei izmērīt un pārliecināt viesību rīkotājus, ka ar to, kas atlikts, nevienai saimniecei neizdosies ļaudis pacienāt tā, lai aizbraukuši tie nerunātu, ka bijuši mājās, kurās skopi dzīvotāji. Citur klēts atslēgas ieliktas saimnieces rokās līdz ar norādi, lai rīkojas pēc pašas ieskatiem.
“Mūsu pusē visi, kas lūgti uz kāzām, līdz ar ziediem un dāvanu nes arī torti. Dažkārt to ir tik daudz, ka nezinām, kur likt. Gaujienā un Virešos tā nav pieņemts. Tur iztiek ar dāvanu, ziediem un stiprāka dzēriena pudeli, tāpēc pašām vajadzēja ķerties pie tortu cepšanas.”
Jausmai šis darbs pūles neprasot. Galvenais, lai viss ir pa rokai. Vienā vasarā viņa izcepusi 16 lielas tortes. Šovasar – divas.
“Man patīk tortes, kam ir divas olu un viena biskvīta mīklas kārta. Starp ripām lieku ievārījumu un vārīto krēmu. To izmantoju arī tortes garnēšanai. Ja liek tikai sviestu, tas siltā vietā izlaižas. Visas cēlās sviesta rozes izskatās kā pārziedējušas.” Jausma viesībās labprātāk izvēlas nogaršot pašceptās tortes.
Ziemassvētkos ir īpašs mielasts
Tuvojas Ziemassvētki, tie liek sarosīties arī godu saimniecei. Viņa stāsta, ka galvenā rosīšanās būšot pašas virtuvē kopā ar meitu Maldu. Agrāk viņa mielasta galdā goda vietā likusi cūkas šņukuru, izrotātu ar zaļumiem, vārītiem burkāniem un marinētiem āboliem. “Uzskatu, ka šiem svētkiem piestāv tradicionāls, latvisks ēdiens – cepetis, sutināti skābi kāposti, vārīti pelēkie zirņi, pīrāgi un kāds salds našķis.”
Piparkūkas Jausma necep. Ne tāpēc, ka neprastu. No mājiniekiem tām neesot piekrišanas. Lai tās tāpat vien vāļātos traukā, Jausmai esot žēl tērēt spēku.
Viņa stāsta, ka visas receptes paturot galvā. Ja ejot par saimnieci, nevienu pavārgrāmatu līdzi neņemot. Tikai dažkārt pārlūkojot kādu ierakstu tajās.
“Tad jau visi par mani smiesies, ja pie plīts ar grāmatu rokā stāvēšu. Arī tad, ja cieši ievēro receptē norādītos daudzumus, diezin vai izdosies gūt cerēto rezultātu. Ir vajadzīga saimnieces izdoma.” Jausma apstrīd tos, kas uzskata, ka rasola sastāvdaļas jāsagriež ļoti smalki, jo tad tas labāk garšojot. “Tas nav pareizi, jo pārāk smalki sagriezti salāti ar krējumu izskatīsies kā netīrs biezpiens.”
Viņa domā, ka ir vajadzīgs talants un laba garšas izjūta, lai kļūtu par saimnieci. Ne katram cilvēkam tā ir. Laikam jau par saimnieci ir jāpiedzimst.
***
Jausma iesaka
Gatavosim sutinātus kāpostus
Ja kāposti ir pārāk skābi, tiem piegriežu svaigos. Liekot sutināties, ūdenim, kurā vārās kāposti, pievienoju arī taukus. Ūdeni noleju, kad jūtu, ka kāposti ir gandrīz mīksti. Uz pannas sabrūninu cukuru, pielieku taukus, smalki sagrieztu sīpolu. Visu apcepu un pievienoju kāpostiem.
Ja ir ar malku kurināma plīts, tad kāpostu katlu lieku uz tā malas, lai lēnām vēl sutinās. Ja ir gāzes plīts, tad liesmai jābūt pavisam mazai. Kāposti izdodas brūni un garšīgi.
Sulīgs un garšīgs cepetis
Ja gatavojos cept cepeti, tad iepriekšējā vakarā tam paredzēto gaļas gabalu ierīvēju ar sāli un pipariem. Pirms cepšanas smalki sagriežu ķiplokus un sabakstu gaļā. Lieku uz pannas un ievietoju ne pārāk karstā cepeškrāsnī.
Kad gaļa apcepusies brūna, uz pannas uzleju vārītu ūdeni. Ar to ik pa brīdim aplaistu cepeša gabalu, kamēr tas izcepies mīksts. Lai par to pārliecinātos, gaļā ieduru dakšiņu.
Žāvētu ābolu krēms
Žāvētus ābolus vāra cukurūdenī. To nolej, bet ābolus samaļ. Ja ir viens litrs samaltās ābolu masas, tai pievieno nesaputotus trīs olu baltumus. Tos puto kopā ar ābolu masu, kamēr tā kļūst gaiša. Atsevišķi saputo puslitru saldā krējuma. To iecilā ābolu masā. Garnē ar rīvētu šokolādi, kokosriekstu skaidiņām vai citu. Pāri palikušos olu dzeltenumus izmanto vaniļas mērces gatavošanai. Dzeltenumus sagriež ar cukuru. Uzliek vārīties litru piena. To nedaudz pielej dzeltenumiem. Visu samaisa un pielej atlikušajam pienam katlā. Visu samaisa, pievieno vaniļas cukuru, nedaudz uzkarsē.
