Laiks atstāj pēdas un uz priekšu steidzas. Laiks atstāj pēdas, dažreiz pat rētas.
Laiks atstāj pēdas un uz priekšu steidzas.
Laiks atstāj pēdas, dažreiz pat rētas.
Kā lai apstādina to, mūsu skrējēju nešpetno?
Kā lai pasaka “nē!”?
Es gribu ilgāk palikt šai mirklī,
gribu, lūgt, lai tas nebeigtos. Bet ja apniks?
Kuru tad vainos?
Laiks…
Ja varētu tevi vadīt,
ja varētu mīlas brīžos apturēt…
Ja varētu…
Laiks… Tu, mūžības sūtnis. Vienmērīgs. Nē, nevaldāms! Kā gulbis…
Paliec ar mani!
Paliec vēl te.
Bet – kā gan lai tevi regulē?
