Centrālā statistikas pārvalde veic regulāru mājsaimniecību budžetu pētījumu, kura galvenais mērķis ir noteikt mājsaimniecību patēriņa izdevumu līmeni un struktūru gan valstī kopumā, gan dažāda tipa apdzīvotās vietās un mājsaimniecību grupās. Šis pētījums nodrošina informāciju inflācijas indeksa aprēķināšanai un iekšzemes kopprodukta novērtēšanai, ļauj analizēt pārtikas produktu patēriņu, kā arī iegūt mājsaimniecību ekonomiskā stāvokļa pašnovērtējumu.
Pētījumā tiek izmantota divpakāpju gadījuma izlases metode, kas nodrošina visiem valsts iedzīvotājiem vienādu varbūtību tikt iekļautiem izlasē. Savukārt LR Valsts statistikas likums garantē, ka sniegtā informācija ir konfidenciāla un tiek izmantota vienīgi kopsavilkumos un statistikas mērķiem.
2007.gadā šī pētījuma gaitā Latvijā tika pārbaudītas 3565 saimniecības, tajā skaitā 67 Gulbenes rajonā. Paldies visiem respondentiem, kas divas nedēļas godprātīgi veica pierakstus par pirktajām precēm un pakalpojumiem, kā arī par pārtikas produktiem, kas mājsaimniecības patēriņa vajadzībām iegūti no piemājas saimniecības vai saņemti par brīvu. Tikai pateicoties šīm ģimenēm, kas piedalās pētījumā, varam iegūt informāciju par patieso viņu dzīves ainu.
Galvenie mājsaimniecību budžetu pētījuma rezultāti
Pārbaudīto saimniecību vidējais lielums valstī bija 2,55 personas. Pilsētās visizplatītākās bija 1-2 personu mājsaimniecības, to īpatsvars sasniedza 57 procentus. Laukos bija salīdzinoši liels mājsaimniecību īpatsvars, kurās ir 4-5 un vairāk personas (29 procenti).
Mājsaimniecības patēriņa izdevumi 2007.gadā, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, sasniedza 200 latus, kas ir par 29 procentiem lielāki nekā 2006.gadā. Tie ir pieauguši kā uz mājsaimniecību pašu ekonomisko resursu, tā arī uz kredītsaistību apjoma pieauguma rēķina. Patēriņa cenu indeksa (inflācijas) pieaugums šajā periodā bija 10,1 procents. Joprojām patēriņa izdevumi lielāki bija pilsētās dzīvojošajām mājsaimniecībām, kurās tie sasniedza 219 latus uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī (Rīgas mājsaimniecībās – 243 latus). Lauku mājsaimniecībās patēriņa izdevumi bija ievērojami zemāki –161 lats uz katru mājsaimniecības locekli mēnesī. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem 2007.gadā laukos patēriņa izdevumu pieaugums ir bijis straujāks nekā pilsētās. Kā vienmēr zemākie patēriņa izdevumi bija pensionāru mājsaimniecībās un daudzbērnu ģimenēs.
Patēriņa izdevumu sastāvs
Uzturs patēriņa izdevumu struktūrā ir viens no rādītājiem, kas lielā mērā raksturo iedzīvotāju materiālo labklājību. Augsts patēriņa izdevumu īpatsvars uzturam ir raksturīgs valstīm ar zemu attīstības līmeni. Tāls šķiet laiks, kad Latvijā vismaz pusi patēriņa izdevumu veidoja izdevumi pārtikai (1996.gadā – 52 procenti).
2007.gadā izdevumi pārtikai (ieskaitot bezalkoholiskos dzērienus) veidoja 26 procentus patēriņa izdevumu. Kaimiņu valstī Lietuvā pārtikas izdevumi veidoja 33 procentus mājsaimniecības patēriņa izdevumu, bet Igaunijā – 25 procentus. Pilsētu un lauku mājsaimniecības pārtikai (kopā naudā un natūrā) tērēja 51 latu vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī tika patērēts 5,34 kg maizes un graudaugu izstrādājumu, tajā skaitā 3,82 kg maizes, 5,65 kg gaļas produktu (no tiem 2,17 kg desu izstrādājumu un kūpinājumu, 1,80 kg cūkgaļas), 770 gramu zivju, 4,38 litru piena, 16 olas (ieskaitot izlietotās pārtikas izstrādājumos), 418 gramu sviesta, margarīna un augu tauku, 2,99 kg augļu un ogu (no tiem visvairāk – 1,16 kg ābolu un 468gramu banānu),11,95 kg dārzeņu un kartupeļu (no tiem 7,03 kg kartupeļu), 1,35 kg cukura.
Otrs lielākais izdevumu postenis mājsaimniecības budžetā pēc pārtikas izdevumiem bija izdevumi transportam.
2007.gadā tie veidoja 16 procentus no kopējo patēriņa izdevumu apjoma. Trešajā vietā bija izdevumi mājoklim un komunālajiem pakalpojumiem (10 procenti). Te iekļauti izdevumi, ko mājsaimniecības faktiski varēja atļauties segt, kā arī pabalsti šo izdevumu nomaksai.
Visdinamiskāk augošais patēriņa izdevumu postenis 2007.gadā bija izdevumi veselībai, kuri gada laikā palielinājās 1,7 reizes. Augsti pieauguma tempi bija arī izdevumiem transportam (gada laikā palielinājās par 53 procentiem), apģērbiem un apaviem, kā arī atpūtai un kultūrai.
2007.gadā mājsaimniecības spēja vairāk līdzekļu atvēlēt izdevumiem, kas nav saistīti ar primāro vajadzību apmierināšanu.
Izdevumi atpūtas braucieniem un ceļojumiem palielinājušies 2 reizes. Izdevumi sporta apģērbu iegādei palielinājušies par 76 procentiem, atpūtas priekšmetiem un iekārtām, dārza aprīkojumam un mājdzīvnieku aprūpei – par 55 procentiem. Respektīvi, ievērojami vairāk līdzekļu tika veltīts atpūtas organizēšanai. Pērnajā gadā vairāk līdzekļu tika atlicināts arī mājas iekārtošanai. Izdevumi mēbelēm un mājokļa iekārtai palielinājās par 52 procentiem, nelielu elektrisko mājsaimniecības ierīču iegādei – par 63 procentiem, stikla izstrādājumu un galda piederumu iegādei – par 54 procentiem. Savukārt izdevumi transporta līdzekļu iegādei palielinājās par 79 procentiem. Motivācija un izvēles iespējas patēriņa jomā ievērojami atšķīrās atkarībā no saimniecības piederības sociālekonomiskajai grupai. Pensionāru mājsaimniecību patēriņa izdevumu prioritātes ir atšķirīgas: otro lielāko grupu pēc izdevumiem pārtikai veido izdevumi mājoklim, bet trešo – veselībai.
Ilglietošanas priekšmeti mājsaimniecībās
Svarīgs materiālās labklājības rādītājs ir modernu ilglietošanas preču skaits mājsaimniecībās. Tas raksturo mājsaimniecību sadzīves komforta līmeni, izglītošanās un kultūras vajadzību apmierināšanu, kā arī brīvā laika pavadīšanas iespējas. Vidēji uz 100 mājsaimniecībām ir 171 mobilais telefons, 126 televizori, 101 ledusskapis, saldētava, 68 automātiskās veļas mazgājamās mašīnas, 49 vieglās automašīnas, 47 datori.
Mājsaimniecību materiālā stāvokļa pašnovērtējums ir subjektīvs vērtējums. Par spīti visai dinamiskajam atsevišķu patēriņa izdevumu posteņu pieaugumam, materiālā stāvokļa pašnovērtējums ir tikai nedaudz uzlabojies. 2007.gadā 63 procenti mājsaimniecību sevi raksturoja “Mēs neesam ne bagāti, ne nabadzīgi”, tikai 14 procenti mājsaimniecību vērtē savu materiālo stāvokli kā labu, savukārt piektā daļa mājsaimniecību (20 procenti) uzskata, ka atrodas uz nabadzības sliekšņa, bet 3,5 procenti mājsaimniecību uzskata, ka ir nabadzīgas. Nemainīgs un pavisam nenozīmīgs (0,1 procents) ir tādu mājsaimniecību īpatsvars, kas uzskata sevi par turīgām.
Plašāku informāciju par mājsaimniecību budžeta pētījuma rezultātiem var iegūt Centrālās statistikas pārvaldes mājas lapā vai datu krājumā “Mājsaimniecību budžeta pētījuma galvenie rezultāti 2007.gadā”, kas pieejams Gulbenes informācijas centrā.
