Bauskas novada pašvaldības administrācijas datortīklā liegta pieeja laikraksta “Bauskas Dzīve” portālam – par daudz dažādu negatīvu komentāru par pašvaldības darbu, kurus turklāt rakstot arī paši domes darbinieki. Tā vietā, lai mēģinātu izrunāt situāciju pašā kolektīvā, labāk izvēlas aizliegt, aizbāžot cilvēkiem muti – tieši tādu taktiku izvēlējusies Bauskas pašvaldība. Varētu domāt, ka tas ir pagājušajā gadsimtā Padomju Savienībā vai šodien Ziemeļkorejā, bet ne 2017.gadā demokrātiskā Eiropas valstī – Latvijā. Bet jāpiekrīt, ka pašvaldības Latvijā daudzās vietās ir valstis valstī, un, kādā režīmā dzīvot – izlemj pašvaldības administrācija. Pārmetumus par komentāriem internetā esam izbaudījuši arī mēs – “dzirkstele.lv” portāla veidotāji. Parasti ir tā, ka pirms vēlēšanām politiķi par komentāriem nesūdzas, jo tad vairāk negatīvā ir par tiem, kas pie varas, taču, kad paši nāk pie varas, tad situācija krasi mainās un komentāri vairs nepatīk. Tāda man bijusi pieredze gandrīz ar visiem mūsu novada vadītājiem. Jā, nenoliedzami, bieži ir problēmas ar komentāriem, kuri ir rupji un aizskaroši, iztirzā cilvēka privāto dzīvi, bet vienmēr esam centušies tos dzēst un rakstītāju arī sodīt, nobloķējot pieeju komentēšanai uz dažām dienām, esam sadarbojušies ar policiju, taču kopumā portālā tomēr notiek viedokļu apmaiņa, kur cilvēkiem ir iespēja brīvi paust savas domas. Bieži dzirdami arī gādīgi ieteikumi ļaut komentēt tikai piereģistrējoties. Mūsu pieredze liecina, ka cilvēki baidās paust atklāti savu viedokli, baidās no represijām, un, iespējams, ka viņu bailes ir pamatotas, jo tie ziņu portāli, kur komentēšana atļauta tikai reģistrētiem lietotājiem, ir tukši, un sarunas vispār nenotiek. “Dzirkstele.lv” ir vienīgā vietne, kur vietējai kopienai diskutēt par problēmām. Un cilvēku domas ir svarīgas, pat ja tās emociju uzplūdā, kā amatpersonām tīk izteikties, nav korekti noformulētas. Komentāros bieži kritizēts arī mūsu laikraksta “Dzirkstele” darbinieku darbs. Un, lai arī komentāri ir bijuši dažādi, nekad nav radusies doma ko ierobežot vai neatļaut. Gluži otrādi – arī par komentāriem ir jāaizdomājas, kāpēc cilvēks ir to teicis, kā arī jāizvērtē, vai nav bijušas kļūdas arī mūsu darbā. Šo recepti varu ieteikt arī politiķiem.
