Notiek diskusija starp diviem viedokļiem: viena puse nesaskata neko sliktu Harija Potera fanu nometnes rīkošanā, bet otra puse asi reaģē uz to, ka bērni tiek iesaistīti nometnē, kurā tiks stāstīts par “pārvērtībām, pareģošanu, maģisko būtņu kopšanu” ( citāts no žurnāla “Kas Jauns” raksta “Kristieši pārmet Potera nometnei kalpošanu tumsas spēkiem”).
Apsveicami, ka sabiedrība sāk diskutēt par šādiem jautājumiem, jo nav dūmu bez uguns. Ikviens, jo sevišķi vecāki, ir atbildīgs par to, kādu informāciju saņem mūsu bērni, kā tiek formēta viņu domāšana, uz ko balstās viņu uzskati. Vecākiem ir jādomā, ar ko piepildās mūsu bērni. Protams, nav iespējams pasargāt no masu kultūras, kura dominē masu saziņas līdzekļos, bet, pēc iespējas cenšoties būt ar viņiem kopā un skaidrojot bērniem, kas ir labs un kas ir slikts, varam iemācīt atšķirt labo no ļaunā.
Iepriecina, ka galvenie iniciatori šiem protestiem ir ne tikai kristieši, bet arī skolotāji, kuri pirmie sāka signalizēt par to, kas tiek organizēts K.Valdemāra pamatskolā. Tātad skolotāji ir nomodā par to, kas notiek ar mūsu bērniem. Tikai pārsteidz fakti, ka par sava viedokļa paušanu šiem skolotājiem nākas atbildēt. Kur paliek cilvēktiesības brīvi paust savu viedokli? Kādam šis viedoklis var nepatikt, bet kāpēc to vajag apspiest?
Apbēdina, ka kristiešiem nav izpratnes par to, kā veidot dialogu ar citādi domājošajiem, par to, ko drīkst un ko nedrīkst. Jāņem vērā, ka kristieši ir Jēzus Kristus vēstule, un viņiem ir jābūt par paraugu, pēc kura var līdzināties pārējie. Jāņem vērā, ka sabiedrība ļoti uzmanīgi vēro kristiešu uzvedību – ja kādam kāds pārkāpums tiks piedots, tad kristietim nāksies par to atbildēt, pamatojoties uz jau minēto, ka viņiem ir jābūt kā standartam vai vismaz jācenšas tādam būt. Tas nenozīmē, ka kristietis nevar kļūdīties, jo no tā neviens nav pasargāts. Nevēlos nevienu attaisnot, bet gribu norādīt uz to, ka ir jāpārdomā savas protesta formas.
Paldies katoļu priesterim Vjačeslavam Bogdanovam, kurš ļoti izsmeļoši un pamatoti izskaidroja sekas, kādas nāk pēc it kā šādām nevainīgām rotaļām, kāpēc kristiešu pozīcija šobrīd ir šāda. Iesaistoties darbībās, kuras pamatojas uz rituālu piekopšanu, cilvēki neapzinoties atraisa garīgus spēkus, kuriem ir tikai divi avoti: Dievs un sātans.
Iepriecina, ka ticīgie cilvēki sāk paust savu viedokli par notiekošo sabiedrībā. Morāles un ētikas pamats ir un paliek Bībele, kura nemaz netaisās konkurēt ar citām grāmatām lasītāko ziņā, jo Dieva Vārdu nav iespējams izkonkurēt.
