Kāda īsti ir laba atvaļinājuma formula jeb īstie atslēgas vārdi, lai varētu teikt: jā, atvaļinājums ir izdevies? Saule, jūra, ceļojums, prieks, varbūt melleņu vai gaileņu bizness, sen lolota tikšanās ar draugiem, aizbēgšana no pilsētas kņadas. Un vai var vilties atvaļinājumā, ja ir draņķīgs laiks? Atgriežoties darbā pēc atvaļinājuma, kolēģīte jokojoties man saka: tev jau pazīšanās ar laika vērotāju Vili Bukšu, tāpēc arī mākoņus tev sabīdīja tā, ka spīdēja saulīte un laiks bija kā uz pasūtījuma. Jā, tā patiešām bija. Noteikti visiem ir vēlēšanās, lai gaidas un cerības, kad dodas atvaļinājumā, atbilstu realitātei. Esot brīvsolī no darba, nolēmu apskatīt vietas Latvijā, kurās būts skolas laikā, piemēram, Tērvetes dabas parku. Populāra un iecienīta vieta gan vietējiem, gan ārvalstu tūristiem, turklāt visām paaudzēm. Tur vērts braukt ne tikai vasarā, taču tikai tiem, kas tic pasakām, kā bija norādīts vienā no objektiem. Pasakas taču vienmēr ir likušas ticēt labajam. Un cik labi, ja dzīvē neviens nesagrauj ticību labajam! Ja spējam ticēt labajam, tad spējam arī to piedzīvot – izklausās pavisam vienkārši. Parkā apmeklētāju netrūkst. Lai cik dīvaini, nenācās dzirdēt nevienu, kas runātu svešzemju mēlē. Tiesa, to gan nevar attiecināt uz jūrmalu. Dodoties baudīt jūru un sauli uz Tūjas pusi, pludmalē dzirdamas balsis, kas vairāk runā igauņu un vācu mēlē. Ārzemniekiem patīk mūsu bagātība – Baltijas jūra. Jā, esam šobrīd situācijā, kādu pasaule piedzīvo ļoti reti. Vai saistībā ar COVID-19 labāk palikt katram savā sētā vai tomēr atļauties ko vairāk? Kāda tad ir pareizā formula? Laikam tādas šobrīd nemaz nav, jo ar šādu situāciju neesam saskārušies. Manuprāt, dramatizēt nevajadzētu, bet piesardzību savu iespēju robežās ievērot gan vajadzētu. Tas, ka mums, dzīvojot demokrātiskā brīvā valstī, nākas saskarties ar stingriem ierobežojumiem – karantīnu, pašizolāciju, kā arī pasaulē kopumā tika ieviesti ierobežojumi cilvēkiem pārvietoties, daudziem nebija un nav pieņemami. Un tas ir arī saprotami, jo esam pieraduši būt brīvi. Samazinoties saslimstībai, Eiropas valstis pakāpeniski mazināja noteiktos ierobežojumus. Tagad Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā redzam, ka situācija Eiropā diemžēl pasliktinās – tā saucamo sarkano un dzelteno valstu saraksts kļūst arvien garāks. Skaidrs ir tas, ka ar slimību nāksies sadzīvot, tā nekur nepazudīs.
