Būvinspekcijas speciālisti pārliecinājušies, ka rajona un pilsētas iedzīvotāji arvien vairāk ne tikai izņem būvatļaujas jaunu objektu celtniecībai, bet arī legalizē agrāk uzbūvētās ēkas.
Būvinspekcijas speciālisti pārliecinājušies, ka rajona un pilsētas iedzīvotāji arvien vairāk ne tikai izņem būvatļaujas jaunu objektu celtniecībai, bet arī legalizē agrāk uzbūvētās ēkas.
“Tas liecina, ka cilvēki apzinās – nelegāla būvniecība rada nopietnas problēmas. Bankas nelabprāt dod aizdevumu, ja būve nav reģistrēta zemesgrāmatā, kārtību vēlas arī apdrošināšanas kompānijas,” skaidro Gulbenes pilsētas būvvaldes inspektors Jānis Ziemelis.
Viņš atgādina, ka būvatļauja ir vajadzīga ne tikai jaunu objektu izbūvei, bet arī tad, ja tiek mainīts jau esošās būves apjoms vai notiek ēku rekonstrukcija. Esot gadījumi, kad cilvēki, veicot telpu remontu, nolemj ēku sienās ierīkot durvis vai pat nojaukt sienas, bet tas varot radīt ievērojamas problēmas.
“Īpaši tas attiecas uz daudzdzīvokļu mājām, kad dzīvokli, kurā ir vairākas istabas, vēlas apvienot vienā telpā, bet sienās var rasties dažādas plaisas. Daudzviet starpsienas veic konstruktīva elementa funkcijas, tāpēc nevar rīkoties, kā ienāk prātā. Vēlams visu saskaņot ar būvvaldi,” iesaka J.Ziemelis.
Pērn rajonā kopumā izdotas 17 būvatļaujas dzīvojamo māju celtniecībai, 11 no tām – jaunbūvēm. Tas nozīmē, ka rajonā būvniecība nav pilnībā apstājusies. Būvinspektors bilst, ka lielākoties cilvēki cenšoties rekonstruēt un renovēt (atjaunot) vecās ēkas, izbūvējot dažādas piebūves un mansardus, paplašinot ēku otro stāvu, siltinot fasādes, mainot jumtus, apkures sistēmas un tamlīdzīgi.
“Pērn ir pieaudzis celtniecības darbu apjoms. Rosīgāki kļūst privātie būvētāji, un ievērojami attīstās ražošanas uzņēmumi, īpaši tie, kas nodarbojas ar kokapstrādi. Lai šie ražošanas uzņēmumi saņemtu līdzekļus no Eiropas Savienības struktūrfondiem, visām ēkām un tajās veiktajām pārbūvēm jābūt reģistrētām zemesgrāmatā,” saka J.Ziemelis.
Bijuši gadījumi, kad cilvēks, no privātpersonas iegādājoties apbūves gabalu, iepriekš par to nekonsultējoties būvvaldē, vēlāk ir vīlies, ka uz tā nevar būvēt to, ko grib, jo izrādās, ka pēc pilsētas ģenerālplāna tur neko nedrīkst celt.
J.Ziemelis stāsta, ka laukos būvatļauja nav nepieciešama tādas ēkas izbūvei, kuras kopējā platība nepārsniedz 20 kvadrātmetrus, celtniecība tikai jāsaskaņo ar būvvaldi.
Par patvaļīgu un iepriekš nesaskaņotu būvniecību var sodīt. “Ja, veicot objektu apsekojumu, konstatējam patvaļīgu būvniecību, uzreiz nesodām, bet brīdinām. Ja cilvēks ignorē aizrādījumus, rīkojamies stingrāk. Man kā būvinspektoram ir tiesības noteikt sodu no 50 līdz 100 latiem, bet sods var būt pat līdz 500 latiem,” brīdina būvinspektors.
