7.Saeima deputāts Jānis Lagzdiņš atzīst, ka formāli pensijas indeksētas likumā noteiktajā kārtībā.
7.Saeima deputāts Jānis Lagzdiņš atzīst, ka formāli pensijas indeksētas likumā noteiktajā kārtībā. Pensionāri pamatoti interesējas, kāpēc pensiju indeksācija notiek tik nelielā apjomā, jo 19 santīmu labākajā gadījumā pietiek viena baltmaizes kukuļa iegādei. To saprot arī Saeimas deputāti. “Iepriekšējā gadā bija trīs procentu inflācija, tāpēc par trijiem procentiem, tas ir, par 20 santīmiem, tika indeksētas pensijas,” saka deputāts.
Pensiju likumu grozīt neplāno
Lielāks pensiju pielikums neesot bijis iespējams tāpēc, ka pirms sestās Saeimas vēlēšanām, kad bijis septiņu latu pielikums, radies milzīgs robs valsts sociālajā budžetā, kas salāpīts tikai pusotra gada laikā. “Tikai šobrīd mēs sākam uzkrāt naudas līdzekļus nākamajai, jau ievērojamākai, pensiju indeksācijai. Joprojām Saeima neplāno vēlreiz grozīt Pensiju likumu,” saka J.Lagzdiņš. No vienas puses tas ir labi tāpēc, ka netiks atceltas (ja negrozīs Pensiju likumu) tiesības priekšlaicīgi pensionēties, tas ir, divus gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas. Tādējādi nepalielinās arī pensionēšanās vecumu, kā to pirms neilga laika ierosināja labklājības ministrs Andrejs Požarnovs. “No otras puses cietīs tie pensionāri, kas strādā un saņem pensiju, kura ir lielāka par 60 latiem. Viņi nevarēs saņemt atlikto savas pensijas daļu,” saka J.Lagzdiņš.
Sertifikātus dzēsīs atbilstoši likumam
Saeima, pagarinot uz gadu sertifikātu izmantošanas termiņu, vienlaikus noteica, ka 2001.gadā sertifikāti izmantojami visa veida privatizācijai un darījumiem, ko paredz likums. “Pēc privatizācijas sertifikātu derīguma beigām tie nav izmantojami kā maksāšanas līdzeklis, bet sertifikātus (tas attiecas uz īpašuma kompensācijas sertifikātiem) varēs joprojām turpināt dzēst likumā noteiktā kārtībā tām iedzīvotāju kategorijām, kam tas ir paredzēts. Šai sakarā gribu nomierināt visus iedzīvotājus, kas joprojām nav saņēmuši naudu par zemi, īpaši tas attiecas uz represētajām jaunāka gadagājuma personām, kam vēl nav pienākusi rinda, ka šogad valsts budžetā paredzēts izlietot šim mērķim astoņus miljonus latu. Ja 2001.gadā privatizācijai nodos vairākus lielos uzņēmumus, tad arī nākamajā gadā būs ievērojamas naudas summas šim mērķim,” saka J.Lagzdiņš. Naudu varēs saņemt arī par Sibīrijā pavadītiem gadiem tie represētie, kas pietiekušies šīm kompensācijām.
Iesaka sertifikātus pārdot
Daudzi iedzīvotāji interesējas, vai naudu par īpašuma kompensācijas sertifikātiem saņems arī citu kategoriju cilvēki. J.Lagzdiņš nevēlas izdarīt pārsteidzīgus solījumus, jo viņam Saeimā ir tikai viena balss, bet gadījumā, ja tiks dzēsta nauda visiem tiem, kam solīts to darīt jau šobrīd, viņš pieļauj iespēju, ka Saeima varētu paplašināt šo personu loku. “Gadījumā, ja tomēr sertifikātu cena sasniedz daudzmaz pieklājīgus apmērus, tad iesaku tos pārdot,” saka deputāts.
