Man atvēlētajā īsajā uzstāšanās laikā konferencē 14.jūnijā atgādināju presē, citos izdevumos, pat enciklopēdijās sastopamās kļūdas un aplamības par notikumiem Litenē 1941.gada vasarā. Dažas no tām, neizvērtētas un nekritiski pieņemtas, izplatās tālākās publikācijās, arī skolēnu un studentu zinātniskajos darbos. Par to, ko nepaspēju.
Paviršības, nekritiskas iepriekšējās informācijas pieņemšanas, pat necieņas spilgts paraugs ir jūnija dienās bieži lasāmais paraksts zem patiesa mākslas darba – “Sāpju sienas” fotogrāfijas dažādos izdevumos. No pieciem skaistā pieminekļa autoriem – trīs arhitektiem, diviem akmeņkaļiem – nereti tiek nosaukti tikai divi. No diviem dzīvesbiedriem Bērziņiem nosaukts viens, Feldberga vietā – Feldmanis, Ivara Feldberga vietā – Pedvāles akmeņu dēstītājs Ojārs Feldbergs. Vissmagākais liktenis piemeklējis akmeņkali Sandri Skribnovski: viņš jau gandrīz neglābjami pārtapis par Sandri Gribanovski; pat par Sandru Gribanovsku!
Jāpiebilst, ka projektu konkursā mākslas darbs uzvarēja ar nosaukumu “Krusta siena”. Nosaukums mainījās projekta tālākas izstrādāšanas gaitā, kad no tā tālākas realizācijas izstājās izstrādātāja arhitekte Dina Grūbe.
