Krieviem ir tāds tosts “Za poņimaņije!”, kas nozīmē – “Par sapratni!”. Tas ienāca prātā, domājot par to, cik saprotoši esam attiecībā pret otru cilvēku. Nesen sociālajos tīklos izlasīju, kā kāds autovadītājs aprakstīja situāciju saistībā ar ceļu policiju. Viņš bija pārkāpis ātrumu, par ko pienācās sods. Policists aizgājis ar dokumentiem, un autovadītājs sapratis, ka būs protokols. Tad policists atnācis, atdevis dokumentus, izteicis brīdinājumu un teicis, lai par to naudu, kas būtu jāmaksā kā soda nauda, nopērk sievai ziedus. Tas viņu tik ļoti pārsteidzis, ka viņš nolēmis ierakstīt sociālajos tīklos par šo jauko žestu ar cerību, ka izlasīs citi un arī šis policists. Patīkami, ja cilvēks ir saprotošs, nevis tikai kā robots uzliek sodu par pārkāpumu. Ne visi ātrumu pārsniedz vienādu iemeslu dēļ: kādam tas ir braukšanas stils, bet cits varbūt vienīgo reizi pārsniedzis atļauto ātrumu, jo ir bijis ļoti jāsteidzas. Cilvēks ir saprātīga būtne, kurai jāprot izvērtēt un atrast pareizo risinājumu konkrētā situācijā. Robots to nespēj. Bieži vien gadās, ka cilvēki, kas ir amatos, kur nākas saskarties ar citiem cilvēkiem, nezin kāpēc sevi uzskata par kaut ko augstāku, kam ir tiesības aizrādīt un pat nolamāt. Šādi cilvēki, iespējams, gūst gandarījumu no tā, ka it kā ir pārāki par citiem, lai gan – nav! Par laimi, ir arī tādi, kas cenšas darīt visu, lai atrisinātu situāciju un palīdzētu otram cilvēkam. Brīvdienās biju “Stirnu buka” skrējienā Alūksnē. Tur pie infocentra kāda sieviete bija neapmierināta ar to, ka uzreiz jāmaksā tik milzīga summa, jo viņai skries četri bērni. Viņa nezinājusi, ka sacensību dienā dalības maksa ir lielāka, nekā piesakoties līdz noteiktajam datumam. Sievietei skaidroja, ka tādi ir noteikumi, tomēr beigās viņai nāca pretī. Tobrīd nodomāju, ka sieviete gan noteikti zināja to visu, jo pati teica, ka viņi iepriekš piedalījušies šādos pasākumos. Grūti pateikt, kas šoreiz uzvarēja – sievietes neatlaidība vai infocentra darbinieces sapratne. Un vēl šonedēļ saskāros ar situāciju, kad pensionārei cienījamos gados Gulbenē atsūtīja milzu rēķinu par ūdeni, jo viņa it kā vairākus mēnešus nebija nodevusi skaitītāja rādījumus, lai gan sieviete esot ciparus nosaukusi pa tālruni. It kā jau viss ir pēc likuma, tomēr cilvēcīgi būtu ņemt vērā sievietes cienījamo vecumu un to, ka viņa nav ļaunprātīga nemaksātāja, jo viss ir samaksāts. Cerams, ka tas arī notiks, jo visi taču esam cilvēki.
