Pirms kāda laika pilsētas iedzīvotāji bija satraukti par lielo tūju izzāģēšanu alejā uz brāļu kapiem. Izskanēja dažādas versijas par to, ka tūju nodzeltēšana ir cilvēku kaitnieciskas rīcības rezultāts.
Pirms kāda laika pilsētas iedzīvotāji bija satraukti par lielo tūju izzāģēšanu alejā uz brāļu kapiem. Izskanēja dažādas versijas par to, ka tūju nodzeltēšana ir cilvēku kaitnieciskas rīcības rezultāts.
To apstiprināja arī laboratoriskās analīzes. Bija ļaudis, kas sprieda, ka tūjas piemeklējusi kāda no skuju kokiem piemītošām slimībām.
Patiesība lai paliek uz katra cilvēka sirdsapziņas, bet par skuju koku kaitēm, to augšanas apstākļiem un stādāmā materiāla izvēli laikrakstam stāsta Vidusdaugavas reģiona Augu aizsardzības un karantīnas daļas inspektore Inita Sudraba. “Skuju kokiem un pārējām dekoratīvām kultūrām piemīt divas galvenās slimību grupas,” norāda inspektore.
Iesaka izdarīt pareizu izvēli
Skuju koku parazitārās slimības ierosina sēnes, baktērijas un dažādi vīrusi, bet neparazitārās slimības izraisa augam nelabvēlīgi augšanas apstākļi, jo ir neatbilstoši auga ģenētiskajām prasībām, barības vielu trūkums vai to pārbagātība, kā arī nepareizi lietotas ķīmiskas vielas.
“Lai izvairītos no slimībām un kaitēkļiem, stādu iegādei un vietas izvēlei jābūt pareizai. Jāņem vērā, ka skuju koki iesakņojas ievērojami sliktāk nekā lapu koki, tāpēc tie stādāmi agri pavasarī, tiklīdz augsne ir atkususi, vai vasaras beigās, sākot no augusta vidus līdz septembra sākumam. Tad augi līdz salam vēl paspēs iesakņoties. Izraugoties stādījumu vietu, jāņem vērā auga mitrumizturība vai pretēji – sausumizturība, izturība pret salu, kā arī tas, vai augam labāk tīk ēna vai saule,” norāda I.Sudraba.
Arī parazitārās slimības iespējams sagrupēt. Pirmā grupa ir karantīnas slimības, kas Latvijas apstākļos nav sastopamas, tāpēc to iespējamo izplatīšanos uzrauga Valsts augu aizsardzības dienests. Otrai grupai pieskaitāmas nekarantīnas slimības, kuru ierobežošana un apkarošana nav obligāta, tāpēc nenotiek Valsts augu aizsardzības dienesta inspektoru uzraudzībā.
Jāiegādājas veseli stādi
Lai vēlāk nevajadzētu raizēties, ka izraudzītais skuju koks dzeltē un it kā nevēlas iesakņoties, būtiski ir izvēlēties veselus stādus. Tādus, kuriem nav nokaltuši, nodzeltējuši vai nobrūnējuši zari. Tiem jābūt ar pilnīgi veselu stumbra daļu sakņu kakla rajonā (pie sakņu sākuma vietas). Tur nedrīkst būt nekādi mizas iegrimumi, izaugumi vai plaisas.
I.Sudraba norāda, ka šādas pazīmes liecina, ka augam ir kāda parazitāra slimība vai mehāniska trauma, kas veicina inficēšanos ar kādu no slimībām.
“Augu stādus vislabāk izvēlēties sertificētās stādaudzētavās, jo tās regulāri apmeklē Valsts augu aizsardzības inspektori, lai veiktu fitosanitāro kontroli. Stādaudzētavās iespējams saņemt plašu informāciju par to, kādi apstākļi piemēroti izvēlētajam augam, kā tos pareizi stādīt un kopt. Mūsu rajona klimatiskajiem apstākļiem piemērotākās skuju koku sugas ieteicams iegādāties Kalsnavas vai Strenču kokaudzētavā,” iesaka speciāliste. Viņa pamanījusi, ka šogad arī rajonā bijusi iespēja nopirkt kvalitatīvus dekoratīvos augus un skujeņus par pieņemamām cenām, bet pie-trūcis informācijas par to atbilstību augšanas apstākļiem, stādīšanu, pareizu mēslošanu un kopšanu.
Vēlamo rezultātu dod pareiza stādīšana
“Skuju kokus stāda ar visu augsni, kas atrodas pie saknēm, tādējādi tās pasargājot no bojāšanās un iežūšanas. Pirms stādīšanas sakņu kamolu ieteicams samitrināt, bet stādāmo bedri izrakt divas reizes lielāku par sakņu kamolu. Augsnei iesaku pievienot mitru kūdru. Piemērota būs lapu trūdzeme. Mūsu augsnes apstākļi prasa nedaudz lietot arī kālija magnēziju. Augsne sakņu sistēmai ir jāpieblīvē no sāniem, lai pārāk neizjauktu sakņu kamolu. Iestādītajiem skuju kociņiem ir jānodrošina viegls apēnojums ar lapu koku zariem vai citiem lapainiem augiem, bet pavasarī, kad sākas atkusnis un saule spīd vairāk, ieteicams skuju kokus rasināt,” iesaka inspektore. Pie mājām, veidojot skuju koku apstādījumus, nav vēlams uz vienu laukuma vienību izvietot pārāk daudz skujeņu, jo tie nav paredzēti lielu, grupveida stādījumu veidošanai. Ievērojot šo norādi, cīņa ar iespējamiem skuju koku kaitēkļiem un slimībām būs mazāka. Tiklīdz augs ir iesakņojies un otrajā, trešajā gadā redzams, ka ar veģetāciju viss ir kārtībā, pavasarī vēlams izgriezt slimos un bojātos zarus, vai arī tos saīsināt, ja pilnībā no tiem nav iespējams atbrīvoties. Izgriešanu vislabāk veikt pavasarī pirms sulu cirkulācijas.
Jāapkaro slimības un kaitēkļi
“Arī kaitēkļi iedalās divās grupās – nekarantīnas un karantīnas. Pirmajai grupai pieder visi Latvijā pazīstamie un izplatītie kaitēkļi, kuru apkarošana ir skujeņu audzētāju brīva izvēle. Savukārt otrajai grupai atbilstošie parasti nav Latvijā izplatīti, tāpēc stādaudzētavās notiek regulāras fitosanitārās kontroles, lai novērstu iespējamo izplatību. Karantīnas kaitēkļu apkarošana ir obligāts augu aizsardzības pasākums. Mēs kontrolējam priežu koksnes nematodes, tinēju un sveķotājsmecernieku izplatību, kas mēdz būt priedēm, eglēm un balteglēm. Pieredze liecina, ka tās slimo samērā nedaudz, bet, ja augšanas apstākļi tām ir nepiemēroti, tad, piemēram, lapegles un baltegles bojā vītolrūsa, ko var izraisīt vējaslotas, kas atrodas skuju apakšpusē. Jaunie koki nav pasargāti no skujkoku vēža, kas īpaši bīstams augu augšanas sākumā un pārsvarā izplatās kokaudzētavās. Tāpēc, iegādājoties stādmateriālu, jāraugās, lai tas būtu sertificēts un vesels,” dod padomu I.Sudraba. Inspektore skaidro, ka skujkoku vēzi izraisa auga novājinātā imūnsistēma kopā ar lietainiem un aukstiem laika apstākļiem. Slimības izplatību veicina arī palielināts slāpekļa saturs vai kālija un magnija deficīts augsnē. Diemžēl skuju koku vēzis nav ārstējams un tas apdraud blakus esošos stādus, tāpēc slimos augus vēlams iznīcināt.
Egļu un priežu lielākie ienaidnieki
Egļu grupā viena no izplatītākajām slimībām ir lapegļu skujbire, kuru apkarot palīdz pareiza stādījumu vietas izvēle un kopšana. Ja tas nepalīdz, tad I.Sudraba iesaka lietot kādu no atbilstošiem fungicīdiem. Sastopama ir arī egļu – rododendru un egļu – vaivariņu rūsa. Slimība posta galvenokārt jaunos stādus. Egles visvairāk izvēlas sūcējkaitēklis – hermess, kas vairojas ar nepilnīgu pārvēršanos, tāpēc tas notiek ļoti strauji.
“Daļu šo hermesu iespējams apkarot, izmantojot pieskares iedarbības insekticīdus, tomēr ir hermesu sugas, kas vairojas, dzīvojot pangās. Tie ir slēgti izaugumi, kas parasti atrodas uz koku lapām. Šo sugu iespējams apkarot tikai ar sistēmas iedarbības fungicīdiem. Tomēr, pirms konkrētā preparāta izvēles, ieteicams konsultēties pie augu aizsardzības speciālista. Jaunajiem skuju kokiem kaitē īpašas kodes, kas izalo skujas, tāpēc tās kļūst brūnas. Kožu kāpuri atrodas skuju iekšienē, tāpēc nepieciešams sistēmas iedarbības insekticīda pielietojums. Jauno dzinumu skujas grauž arī zāģlapseņu kāpuri. Šo kaitēkli iespējams likvidēt ar pieskares iedarbības insekticīdu,” iesaka I.Sudraba. Ja augi sliktu augšanas apstākļu ietekmē ir novājināti, tos var bojāt egļu skuju laputs vai egļu bruņuts. Kaitēklis galvenokārt parazitē uz parastām, asajām, Kanādas un Engelmaņa eglēm. Uzlabojoties augšanas apstākļiem, tas izzūd bez apkarošanas. Arī priežu grupai var būt minētās slimības, bet ar tām visbiežāk koki inficējas stādaudzētavās, kur profilaktiski veic dažādus aizsardzības pasākumus un ievēro sanitāros pasākumus, lai slimības nesāktos.
Arī paegļiem birst skujas
I.Sudraba stāsta, ka Latvijas teritorijā augošie kadiķi vai paegļi visbiežāk slimo ar paegļu skujbiri. Tās apkarošanā ieteicams izvēlēties pareizus augšanas apstākļus un veselus stādus. Ja tomēr augšanas sākumā problēma ir radusies, tad nobirušās skujas jāsavāc un jāiznīcina, nepieļaujot slimības tālāku izplatību. Kurzemē un Zemgalē šobrīd strauji izplatās kadiķu – bumbieru rūsa. Tāpēc ir būtiski, lai dārzā blakām neaugtu kadiķis un bumbiere. “Kadiķiem lielāko kaitējumu nodara zāģlapsene, kuras kāpuri apgrauž skujas,” piebilst I.Sudraba.
Tūjas bīstas no bruņutīm
“Tūjām un dzīvības kokiem visbiežāk uzbrūk tūju laputis vai bruņutis. Ja tūjām ir labvēlīgi augšanas apstākļi, tad šie kaitēkļi izzūd paši. Ja laika apstākļi ir pārlieku mitri, pastāv iespēja, ka tūjas var inficēties ar divu veidu slimībām, kas izraisa jauno dzinumu brūnēšanu vai to nokalšanu. Šīs slimības cilvēks pats nevar noteikt, tāpēc ir nepieciešama speciālista konsultācija. Pret infekcijas slimībām iespējams cīnīties, izmantojot fungicīdus, lai gan labvēlīgos augšanas apstākļos slimības tūjas neskar,” norāda I.Sudraba.
Skuju kokiem nepietiek magnija
Tūju brūnēšanu vai pat nokalšanu veicina nelabvēlīgi augšanas apstākļi. Skuju brūnēšanu var veicināt arī kālija nepietiekamība augsnē. Eglēm tā sākas no galvenā zara virzienā un mazajiem sānzariem. Par kālija trūkumu priedēm liecina vara brūnējums, kas sākas priežu skuju galos. Savukārt par magnija trūkumu priedēm norāda zeltīti skuju gali.
Speciāliste pārliecinājusies, ka mūsu augsnes ķīmiskais sastāvs skuju kokus pilnībā nenodrošina ar magniju. Tas nozīmē, ka piemājas dārzos audzējot skujeņus un citus dekoratīvos augus, nepieciešams lietot kālija magnēziju. I.Sudraba to iesaka lietot reizi gadā, bet nepārdozējot, jo skuju koki ir kultūra, kas ir jutīga pret sāļu koncentrāciju un necieš hlora klātbūtni. Tāpēc arī minerālmēslu izvēlē jābūt uzmanīgiem.
Iespējama arī ļaunprātība
“Jebkura skuju koku nokalšana var būt ļaunprātīgi lietota pesticīda rezultāts, tāpēc, apskatot kalstošos augus, mēs vispirms mēģinām izšķirt, vai tā ir parazitāra slimība, ko ierosinājusi sēne, vai neparazitāra, ko ierosinājuši slikti augšanas apstākļi. Diemžēl Gulbenē ir konstatēts gadījums, ka laboratorijas ķīmiskie rezultāti liecina par pesticīdu klātbūtni. Tūjas ir pilnībā gājušas bojā. Ļaunprātīgi lietojot kādu no pesticīdiem, iespējami mizas bojājumi auga stumbra daļā. Var būt bojāta arī sakņu daļa – apdegusi vai pārkoksnējusies. Ja pesticīds ir apsmidzināts apkārt augam, tad, pārbaudot augsnes botānisko sastāvu, iespējams noteikt, kāds pesticīds ir lietots. Par to liecina arī tas, ka ilgu laiku neaug nezāles, kā tas ir citviet. Ja ir aizdomas par ļaunprātību, tad pēc palīdzības jāvēršas augu aizsardzības dienestā. Ja šo faktu apliecina arī laboratoriskā analīze, tad ir tiesības vērsties policijā, lai veiktu izmeklēšanu, noskaidrojot, kā cilvēks ir varējis iegādāties pesticīdus. Veikalā pārdevēji parasti atceras pircējus, kas iegādājas pesticīdus, un var tos uzrādīt. Ja ķimikālija nav iegādāta veikalā, bet iegūta nelegāli, kā arī Latvijā to lietot ir aizliegts ar likumu, tad draud sods,” norāda I.Sudraba.
