Visiem LR Uzņēmumu reģistrā reģistrētājiem uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām un bezpeļņas organizācijām, neatkarīgi no uzņēmējdarbības formas un īpašuma veida, uz kuriem attiecās likums “Par uzņēmumu gada pārskatiem” ir jāsagatavo gada pārskats.
Visiem LR Uzņēmumu reģistrā reģistrētājiem uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām un bezpeļņas organizācijām, neatkarīgi no uzņēmējdarbības formas un īpašuma veida, uz kuriem attiecās likums “Par uzņēmumu gada pārskatiem” ir jāsagatavo gada pārskats, kurš kā vienots kopums sastāv no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, pašu kapitāla izmaiņu pārskata, naudas plūsmas pārskata un pielikuma, kā arī uzņēmuma vadības ziņojuma par uzņēmuma attīstību pārskata gadā (4.panta pirmā daļa).
Gada pārskats ir jāsastāda atbilstoši likuma “Par grāmatvedību” un “Par uzņēmumu gada pārskatiem” prasībām ( 4.panta otrā daļa).
Bilance
Bilance ir jāsastāda atbilstoši likuma 10.panta noteiktajai bilances shēmai kontu veidā.
Izmaksas, kas izdarītas pirms bilances datuma, bet attiecas uz nākamajiem gadiem, jāparāda kā nākamo periodu izmaksas aktīvā. Ieņēmumi, kas saņemti pirms bilances datuma, bet attiecās uz nākamo gadu vai tālākiem gadiem, jāparāda kā nākamo periodu ieņēmumi pasīvā (17.panta pirmā daļa).
Bilancē katram debitoru parādu postenim atsevišķi norāda summas, kas saņemamas gada laikā un kas saņemamas vēlāk nekā gada laikā pēc bilances datuma (17.panta otrā daļa). Lai nodrošinātu šīs prasības izpildi ,bilances shēmā ar arābu cipariem apzīmētos posteņus var sadalīt sīkāk un pievienot jaunus ar arābu cipariem apzīmētus posteņus, ja to saturs nav ietverts kādā jau esošā postenī.
Katram kreditoru parādu postenim bilancē atsevišķi norāda summas, kas maksājamas gada laikā un kas maksājams vēlāk nekā gada laikā pēc bilances datuma (17.panta trešā daļa).
Nemateriālo ieguldījumu postenī “Koncesijas, patenti, preču zīmes un tamlīdzīgas tiesības” drīkst parādīt tikai par atlīdzību iegūtas tiesības (18.pants).
Nemateriālos ieguldījumus un pamatlīdzekļus bilancē uzrāda atlikušajā vērtībā.
Lai sastādot gada pārskatu, noteiktu, vai ar pārskata gadu saistītie rēķini, kas saņemti laika posmā starp bilances datumu un pārskata sastādīšanas dienu, par decembri aprēķinātās darba algas, sociālie maksājumi u.tml. izmaksas gada pārskatā ir jāuzrāda kā uzkrājumi vai kreditoru parādi, ir jānovērtē to atbilstība likuma 17.un 19.pantā reglamentētajiem noteikumiem minētajiem bilances posteņiem.
Uzkrājumus veido tādu zaudējumu , saistību un izmaksu segšanai, kuras varētu rasties saistībā ar pārskata vai iepriekšējos gados veiktiem saimnieciskiem darījumiem, bet kuru apjoms vai rašanās brīdis un maksāšanas termiņš gada pārskata sagatavošanas laikā nav konkrēti noteikts un ko var tikai paredzēt, izmantojot uzņēmumā pieņemtās vērtēšanas metodes.
Savukārt ar pārskata gadu saistītie rēķini , kas saņemti laika posmā starp bilances datumu un pārskata sastādīšanas dienu, decembrī aprēķinātās darbinieku algas, sociālie maksājumi u.tml. izmaksas uzņēmuma gada pārskatā ir jāuzrāda kā kreditoru parādi.
Bilances postenī “Pārskata gada nesadalītā peļņa” parāda summu, kas atbilst peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī “Pārskata gada peļņa vai zaudējumi” norādītajai summai. Tātad dalībnieku pilnsapulces noteikto peļņas sadali vai zaudējumu segšanu parāda nākamā gada pārskatā, attiecīgi samazinot bilances postenī “Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa” pārskata gada sākumā norādīto summu (20.pants).
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Peļņas vai zaudējumu aprēķina sastādīšanai uzņēmums var izvēlēties vienu no likumā 10.-14.pantā dotajām shēmām. Shēmu nedrīkst mainīt, ja pēc vienas un tās pašas shēmas aprēķins nav sastādīts vismaz divus gadus pēc kārtas. Peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī “Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas” parāda neto apgrozījuma gūšanai izlietotās produkcijas, preču vai pakalpojumu izmaksas ražošanas vai iegādes pašizmaksa; posteņos “Pārdošanas izmaksas” un “Administrācijas izmaksas” iekļauj ar tām saistītās personāla, materiālu izmaksas, pamatlīdzekļu nolietojuma un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu summas un citas ar tām saistītās izmaksas (22.panta pirmā un otrā daļa).
Posteņos “Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi” un “Pārējie saimnieciskās darbības izmaksas” iekļauj attiecīgi uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumus vai izmaksas, kas nav parādītas citos peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos un kas ir radušās saimnieciskās darbības rezultātā vai ir ar to saistītas, vai izriet tieši no tās (22.panta trešā daļa). Te uzrāda arī ieņēmumus vai izdevumus no pamatlīdzekļu izslēgšanas.
Visu peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmu postenī “Peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem” uzrādītā summa ir jāuzrāda arī uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas pirmajā rindā.
Posteņos “Ārkārtas ieņēmumi” un “Ārkārtas izmaksas” iekļauj tikai tādus ieņēmumus un izdevumus ,kas nav saistīti ar uzņēmuma parastām darbībām. Latvijas finansu grāmatvedības standartu 8.daļā “Pārskata perioda peļņa vai zaudējumi, fundamentālās kļūdas un grāmatvedības politikas maiņa” (apstiprināts 2000.gada 6.decembrī) teikts, ka notikumi vai darījumi, kurus parasti atzīst ārkārtas posteņos ir līdzekļu piespiedu atsavināšana vai plūdi, viesuļvētras vai citas dabas katastrofas.
Naudas plūsmas pārskats
Naudas plūsmas pārskats likumā lietotājos termiņos ir definēts kā gada pārskata neatņemama sastāvdaļa, kas atspoguļo naudas un tās ekvivalentu plūsmu pārskata perioda laikā, klasificējot to kā naudas plūsmu no pamatdarbības, ieguldījumu darbības un finansu darbības.
Pašu kapitāla izmaiņu pārskats
Pašu kapitāla izmaiņu pārskats definēts likumā lietotājos termiņos kā finansu pārskatu kopuma sastāvdaļa, kurā sniedz datus par uzņēmumu pašu kapitāla un tā sastāvdaļu apjoma izmaiņām noteiktu saimniecisko darījumu ietekmē pārskata periodā, kā arī par šā perioda neto ienākumu vai zaudējumu kopsummu, tajā ietverot arī tieši pašu kapitālā ieskaitītās vai no tā norakstītās summas.
Pielikums
Pielikumā ar skaitļiem, tekstā un tabulās jāsniedz skaidrojumi, salīdzinājumi un pamatojumi šī likuma 5., 6., 7., 9., 16., 17., 19., 23., 25., 26., 28., 29., 31., 36. un 37.pantā pieprasītājos gadījumos, kā arī 41., 42., 43., 44., 45., 46., 47., 48., 49., 50., 51., 52. un 54.pantā noteiktā informācija (40.pants).
Bilances aktīvā parādīto nākamo perioda izmaksu un pasīvā parādīto nākamo periodu ieņēmumu saturu jāpaskaidro pielikumā (17.panta piektā daļa).
Pielikumā jāsniedz detalizēta informācija par izveidoto uzkrājumu posteņiem, norādot ikviena uzkrājuma veidošanas pamatojumu (19. panta otrā daļa).
Pielikumā jāpaskaidro ārkārtas ieņēmumu un izmaksu apjoms un veidi, izņemot gadījumus, kad to apjomam nav būtiskas nozīmes (23.panta trešā daļa).
Pielikumā jānorāda uzņēmuma nekustamajam īpašumam noteiktā kadastrālā vērtība (46.pants).
Peļņas vai zaudējumu aprēķinā norādīto neto apgrozījumu pielikumā parāda sadalījumā pa pamatdarbības veidiem (48.pants).
Īpaša vērība jāpievērš likuma 49.panta noteikumiem. Pielikumā jāsniedz informācija par pārskata gadā samaksātajām nodokļu un nodevu summām sadalījumā pa nodokļu un nodevu veidiem un saņemtajiem nodokļu atvieglojumiem un piešķirtajām atlaidēm – par katru nodokli atsevišķi, norādot dokumentus, kas apstiprina tiesības uz šādiem atvieglojumiem un atlaidēm.
Detalizēti pa nodokļu un nodevu veidiem jāparāda debitoru un kreditoru sastāvā ietvertās nodokļu un nodevu saistību summas, aprēķinātās nokavējuma naudas, soda naudas un citas valsts budžetam vai pašvaldību budžetiem maksājamās vai pārmaksātās summas, tās attiecīgi saskaņojot ar nodokļu administrāciju.
Jāsniedz informācija par nodarbināto personu vidējo skaitu pārskata gadā.
Vadības ziņojums
Vadības ziņojumā jāietver informācija par tiem apstākļiem, kas nav atspoguļoti bilancē, peļņas vai zaudējumu aprēķinā un pielikumā, bet ir nozīmīgi ,lai novērtētu uzņēmuma līdzekļus un saistības.
Vadības ziņojumā jānorāda:
1)jebkādi svarīgi notikumi kopš pārskata gada beigām ;
2)uzņēmuma turpmākās attīstības plāni.
Vadības ziņojumā sniedzami priekšlikumi par uzņēmuma peļņas izlietošanu vai tā zaudējumu segšanu.
Visi uzņēmumu gada pārskati un ziņojumi, saskaņā ar likuma 62.pantu, ir pakļauti obligātai revidentu pārbaudei. Pārbaudi veic, ievērojot Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas apstiprinātos revīzijas standartus. Uzņēmējsabiedrības, kuru rādītāji pārsniedz divus no šī likuma 54.panta otrās daļas kritērijiem, t.i.,
1)bilances kopsumma – 100 000 latu,
2)neto apgrozījums – 200000 latu,
3)pārskata gada vidējais darbinieku skaits – 25 pārbaudi veic zvērināts revidents. Pārējos uzņēmumos, kā arī uzņēmējsabiedrībās, kuru pamatdarbība ir lauksaimniecības produkcijas ražošana, ja tām nav neatmaksātu valsts garantētu kredītu, pārbaudi var veikt šī uzņēmuma revīzijas komisija vai revidents, kurš iecelts vai ievēlēts saskaņā ar likumu par attiecīgo uzņēmējdarbības formu un uzņēmuma statūtiem (62.panta pirmā daļa).
Uzņēmums saskaņā ar likuma 66.pantu ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata perioda beigām, iesniedz (nosūta pa pastu vai ar kurjeru ) Valsts ieņēmumu dienesta nodaļai pēc uzņēmuma atrašanas vietas un Uzņēmumu reģistram pārbaudīta gada pārskata, kā arī revidenta atzinuma norakstu, kopā ar paskaidrojumu par to, kad gada pārskats apstiprināts.
Kopā ar uzņēmuma gada pārskatu iesniedzama arī uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija, kura tiek aizpildīta, pamatojoties uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu, tajā aprēķināto peļņu pirms nodokļiem koriģējot atbilstoši likumam “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”.
Likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” 68.pants paredz : ja uzņēmuma vadība neiesniedz dokumentus saskaņā ar likuma prasībām, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona uzliek naudas sodu likumā noteiktajā kārtībā.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.6 pantā “Grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu neievērošana” noteikta šāda atbildība – par uzņēmumam, uzņēmējsabiedrībai, iestādei vai organizācijai likumos noteikto grāmatvedības kārtošanas nosacījumu, gada pārskatu un statistikas pārskatu sastādīšanas kārtības neievērošanu, gada pārskatu, statistikas pārskatu un statistikas informācijas savlaicīgu neiesniegšanu vai nepilnīgu iesniegšanu attiecīgajām valsts institūcijām -uzliek naudas sodu no 100 līdz 150 latiem.
I.Markova, VID Gulbenes rajona nodaļas konsultāciju daļas galvenā nodokļu inspektore
