Mēs, cilvēki, laikam esam kļuvuši tik bezdievīgi, ka gribam zemi padarīt par Audriņu bedri. Neesmu veģetāriete. Man vajag gaļu gandrīz katru dienu. Taču es pati dzīvniekus nekauju un nekad to nedarītu. Tomēr man nav pieņemami, ja dzīvnieku iznīcināšana cilvēka labumam kļūst pārmērīga. Tagad tikai audzēsim, vilksim zvēriem ādu nost, čūskas ieskaitot, izrotāsim automašīnu salonus! Tas mani kaitina! Tas pats mūsu slavenais pavārs Mārtiņš Rītiņš bija vienā žurnālā redzams ar vārnu, kuru tur rokā sažņaudzis aiz kakla. Tur savās ķetnās. Un vēl turpat pakārtas vai piecas… Vai tas nav briesmīgs skats, paskatoties kādam bērnam? Ja kar vai šauj, vai mērdē, liec restorānu katlos, bet tikai nerādi publikai! Man vārna ir mīļš putns. Mans draugs pagājušajā gadā atnesa mājās mazuli, kas bija izkritis no perēkļa. Putns dzīvoja manās mājās jau visu vasaru, iemācījās lidot, sāka pagalmā dzenāt suņus, lidinājās pa lauku, mazgājās, bet gulēt nāca uz istabu. Ziemā tagad nelaižu savu putniņu ārā, ir bail, ka nav pietiekami stiprs, savvaļā var aiziet bojā. Tāpēc turu istabā, būrī. Bet pavasarī noteikti atkal laidīšu dzīvot savā vaļā. Tāpēc mana sirdssāpe bija liela, ieraugot bildi, kurā tautā iemīļots pavārs redzams priecājamies par beigtām vārnām.
