Uzņēmēju dienās Gulbenē viesojās delegācija no Pleskavas. Viesošanās laikā sagatavots melnraksts pašvaldību sadarbības līgumam. Paredzams, ka jūnija sākumā šo līgumu parakstīs Gulbenes rajona padome un Pleskavas rajona vadība.
Uzņēmēju dienās Gulbenē viesojās delegācija no Pleskavas. Viesošanās laikā sagatavots melnraksts pašvaldību sadarbības līgumam. Paredzams, ka jūnija sākumā šo līgumu parakstīs Gulbenes rajona padome un Pleskavas rajona vadība.
Pleskavas rajona vadītājs Vladimirs Šurajevs informē, ka gulbeniešiem piedāvājuši priekšlikumus sadarbības līgumam. Pēc viedokļu saskaņošanas lemšot par līguma parakstīšanas laiku, bet, visticamāk, šajā nolūkā jau jūnijā aicināšot Gulbenes pilsētas domes un rajona padomes priekšsēdētāju Nikolaju Stepanovu ciemos uz Pleskavu.
Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš, kas piektdien viesojās Gulbenē Uzņēmēju dienās, saka, ka sadarbība ar Pleskavas rajonu gulbeniešiem nodrošinās biznesa un arī dzīves līmeņa attīstību.
“Pēc Eiropas standartiem Gulbene ir pierobeža. Ir iespēja izmantot daudz un dažādas finanšu programmas, ko Eiropas Savienība (ES) var nākotnē piedāvāt. ES uzskata, ka abpus tās robežai ir jābūt daudzmaz vienādam dzīves līmenim. Tas būtu tikai pozitīvi. Taču vispirms ir juridiski jāatrisina Latvijas – Krievijas robežas jautājumi,” saka ministrs.
Pleskavas apgabala vicegubernators Dmitrijs Šahovs informē, ka pierobežas pašvaldību sadarbības līgums kļūs par pamatu vīzu režīma atvieglošanai Gulbenes rajona atsevišķu iedzīvotāju grupu nokļūšanai Pleskavā.
“Tas attieksies uz skolēniem, skolotājiem, biznesa cilvēkiem. Varētu būt runa par bezmaksas vai minimālas samaksas vīzām sākumā gadam, turpmāk, iespējams, ilgākam laikam. Centīsimies Krievijas valdību pārliecināt, ka jāsamazina maksa. Ceram, ka arī Latvijas puse pieņems šādu lēmumu. No 1.maija vīza nokļūšanai no Krievijas Latvijā no 20 eiro palielinājusies līdz 35 eiro,” saka D.Šahovs.
Viņš klāsta, ka Pleskava ir atvērta biznesa iniciatīvām no Latvijas puses. Šeit šobrīd darbojas aptuveni 100 Latvijas un 60 Igaunijas firmu. D.Šahovs saka, ka Pleskavā labprāt vēlētos redzēt darbībā Latvijas banku pārstāvniecības.
Pleskavas vicegubernators apgabalu raksturoja kā ekonomiski perspektīvu. 1996.gadā te bijuši 23 000 bezdarbnieku, bet rosīgās uzņēmējdarbības vides dēļ šis skaitlis ir sarucis līdz 3000. Šobrīd te ir 8000 brīvu darba vietu, kuras labprāt piedāvātu Latvijas pilsoņiem. Pleskavas pilsētā gadā uzceļ 60 000 kvadrātmetru dzīvojamās platības. Te vēlas pārņemt Latvijas pieredzi individuālo koka māju celtniecībā. Pilsētā ir aptuveni 200 000 iedzīvotāju, bet apgabalā 760 000 iedzīvotāju. Pleskavas apgabals ir nedaudz lielāks par Latviju, tas ir vienīgā Krievijas teritorija, kas robežojas ar Latviju.
Ar Pleskavas apgabala vadību Gulbenes rajona padome sadarbojas divus gadus. Pleskavieši vienlaikus vēlētos veidot kontaktus ar gulbeniešiem izglītības, kultūras un biznesa jomā. Iecerēts izvērst plašsaziņas līdzekļu – laikrakstu, televīzijas – sadarbību.
