Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, veicot uzraudzības funkcijas, visā Latvijas teritorijā ir pārbaudījis 212 bērnu uzturēšanās iestādes.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), veicot uzraudzības funkcijas, visā Latvijas teritorijā ir pārbaudījis 212 bērnu uzturēšanās iestādes, arī 11 Gulbenes rajona mācību iestādes, kur uzturas bērni ar īpašām vajadzībām, kā arī skolas, kuras nodrošina bērnu diennakts uzturēšanās režīmu.
Nevienā no Gulbenes rajonā pārbaudītajām mācību iestādēm nav ierīkota automātiskā ugunsdzēsības signalizācija.
VUGD preses sekretāre Solveiga Smiltene atzīmē, ka šo iestāžu vadītāji ir centušies izpildīt ugunsdrošības prasības, taču līdzekļu trūkuma dēļ objektos nav ierīkotas automātiskās ugunsdzēsības sistēmas, kas ir ļoti svarīgas šādās iestādēs, kur ir apgrūtināta bērnu evakuācija. Sistēmu neesamība neļauj laikus konstatēt ugunsnelaimi un uzsākt bērnu evakuāciju.
Pārbaudīja Beļavas K. Valdemāra, Ozolkalna, Daukstu, Stradu, Tirzas pamatskolu, Adulienas speciālo internātskolu, arodvidusskolas un Gulbīša vidusskolu. “Gulbīša vidusskolā prasībām neatbilst evakuācijas ceļi, nav avārijas evakuācijas apgaismojuma, jāpapildina rīcības plāns ugunsgrēku un citu ārkārtēju situāciju gadījumos. Nav ugunsgrēka izziņošanas sistēmas. Ozolkalna, Stradu pamatskolai jāpapildina rīcības plāns ugunsgrēka gadījumā. Tirzas pamatskolā evakuācijas ceļi neatbilst normatīviem – vai nu tie ir nepietiekamā skaitā, vai arī durvis neveras uz pareizo pusi, vai arī ir citi šķēršļi, kas var apgrūtināt izkļūšanu no ēkas. Visas pārbaudītās ēkas ir labā stāvoklī. Dažām skolām ir krāsns apkure, tomēr šīs skolas nesaņēma aizrādījumus, jo skolās ir atbildīgā persona par ugunsdrošību un ir izstrādāts rīcības plāns,” saka S.Smiltene.
Viņa atzīst, ka Gulbenes rajonā līdz šim īpaši rūpējušies par ugunsdrošību. Agrāk pārbaudītas pirmsskolas izglītības iestādes, kurās ugunsdrošības jautājumos paveikts daudz.
S. Smiltene pozitīvi uzteic arī visas 11 pārbaudītās mācību iestādes, jo tās ir nodrošinājušas iekšējo ūdensapgādi, ir iegādāti ugunsdzēšamie aparāti, personāls ir instruēts.
“Nākotnē vajadzētu domāt par signalizācijas ierīkošanu. Tās izmaksas ir atkarīgas no telpu skaita. Vidēji mācību iestādes nodrošināšana ar automātisko ugunsdzēsības signalizāciju varētu izmaksāt aptuveni 5000 latu. Nauda ir liela, bet tas liek uzdot jautājumu, cik dārgi mums ir bērni. Ja bērni guļ internātskolas telpās, arī auklītes ir aizmigušas, kas ziņos, ka telpā izceļas ugunsgrēks? Var notikt liela nelaime. Patiesībā arī šī pārbaude notika tādēļ, lai Latvijā neatkārtotos tāda traģēdija kā Krievijā, kad ugunsgrēkā bojā aizgāja daudzi internātskolas bērni,” secina S. Smiltene.
S.Smiltene uzsver, ka tomēr ne visu izšķir nauda – daudz ir darbu, kas prasa pareizu darba organizāciju un amatpersonu uzņēmību.
Ugunsdrošības uzraudzības inspektori atgādina, ka administratīvi tiks sodīti to iestāžu vadītāji, kurās nav izstrādāts rīcības plāns ugunsgrēkiem, nav veikta darbinieku ugunsdrošības instruktāža, ir bojātas apkures ierīces, trūkst ugunsdzēšamo aparātu, kā arī nav veikti elektroinstalācijas izolācijas pretestības mērījumi.
