Vakar pirmo reizi Latvijā norisinājās ātruma kontroles maratons, kura laikā policijas darbinieki īpaši intensīvi kontrolēja atļautā braukšanas ātruma ievērošanu. Šis maratons pirmo reizi vienlaikus notika arī Eiropas Savienības dalībvalstīs. Ātruma kontroles maratona mērķis bija atturēt transportlīdzekļu vadītājus no pārkāpumu izdarīšanas, kas saistīti ar atļautā braukšanas ātruma ievērošanu un aicināt autovadītājus izvēlēties tādu braukšanas ātrumu, kas ir drošs pašiem un pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem.
Mareks Švarcs-Švampāns, autosportists
Policija taču diezgan regulāri veic dažādas kontroles. Vai šāds viens 24 stundu reids kaut ko ļoti mainīs? Var jau būt, ka tas kaut ko arī dod, iespējams, ka, zinot par šādām pārbaudēm, kāds arī tiešām vairāk piedomās un nebrauks tik ātri šajā konkrētajā reida dienā, bet vai tas dod kaut kādu ilgtermiņa rezultātu – es tiešām nezinu. Ja šādas pārbaudes notiek regulāri, tiek izvietoti arī fotoradari, kas fiksē pārkāpumus, tad gan, šķiet, ir rezultāts. Ja runājām par kopējo ainu ātruma pārkāpumu ziņā, man izskatās, ka tā tomēr ir kļuvusi labāka. Protams, ka līdz 10-15 kilometriem stundā ātrumu ārpus apdzīvotām vietām pārkāpj liels procents autovadītāju, bet tas nav tik bīstams pārkāpums, arī policija, manuprāt, to neuztver kā lielu pārkāpumu. Savukārt lielo ātruma pārkāpēju, šķiet, tomēr ir mazāk. Policijai tiešām daudz vairāk ir jābūt uz ceļiem, jākontrolē ikdienā, lai cilvēki redz, ka viņi strādā, un tas jau arī sekmētu satiksmes noteikumu ievērošanu. Es uzskatu, ka pie smagajām avārijām, kas notiek visapkārt, ir vainojami dažādi iemesli, ne tikai ātrums. Autovadītāji neizvērtē situācijas, pieredzes trūkums un vēl dažādi citi faktori. Vienkārši pārgalvība un neizpratne par to, ar ko viņš vispār riskē. Ļoti daudzi vispār brauc bez tiesībām vadīt transportlīdzekli, brauc alkohola reibumā. Manā skatījumā viņi ir vēl trakāki un bīstamāki visiem pārējiem. Iespējams, vajadzētu daudz vairāk uzmanības veltīt arī jaunajiem vadītājiem. Tagad ir arī iespēja tikt pie jaunām un jaudīgām mašīnām arī jauniešiem ar mazu stāžu. un tas ir traki. Kādreiz vismaz šajā ziņā bija kaut kāda loģiska izaugsme, tagad, protams, dzīve ir mainījusies. Mans kopīgais secinājums tam visam tomēr ir, ka diez vai viena šāda kontroles diena dos kādu labumu, ir jāstrādā ilglaicīgi.
Sofija Sudarova, autovadītāja ar ilggadēju stāžu
Šo ziņu par ātruma kontroles maratonu izlasīju jau iepriekšējā dienā internetā. Ja tas ir tik plaši izreklamēts, cilvēks, protams, vairāk piedomās pie tā. Kāds īsti ir bijis šī reida mērķis un kas ar to tiek plānots sasniegt, es īsti nezinu. Godīgi sakot, es arī pie tā īpaši nepiedomāju, jo pati parasti cenšos nepārsniegt atļauto ātrumu. Laikam pēdējā laikā man arī nav tādas īpašas nepieciešamības steigties. Ja kādreiz tomēr iznāk steigties, tad varbūt atļauto 90 kilometru stundā vietā braucu 100 kilometrus stundā. To es arī nenoliedzu, tā gadās. Tie, kas nesas man garām ar 140 kilometriem stundā lielu ātrumu – nu ko, lai Dieviņš viņiem palīdz! Redzēs, ko paši policijas pārstāvji pēc šī reida teiks, vai tas ir devis gaidīto rezultātu, vai nav devis. Protams, lai policija dara savu darbu un lai viņiem veicas!
Dailis Leimanis, autovadītājs
Jebkādu šādu akciju, reidu vai kontroli es vērtēju pozitīvi, jo tā var izglābt kādu dzīvību vai arī liks padomāt, vai tas ir to vērts. Es pats arī neesmu no ātrajiem braucējiem. Atļautais ātrums ārpus apdzīvotām vietām ir 90 kilometri stundā, es, protams, reizēm arī nedaudz pārkāpju un braucu ar ātrumu 100 kilometri stundā, bet es uzskatu, ka tas vēl ir tāds pieņemams pārkāpums, bet ir jau arī tādi, kuri brauc ar krietni lielāku ātrumu. Ja brauc ar lielu ātrumu, cilvēks noteikti grib arī kādu apdzīt un tas nereti notiek, arī braucot kalnā un līkumā, un tad arī rodas smagās avārijas. Man pašam iznāk braukt ar automašīnu daudz, gandrīz katru dienu. Mūsu pusē tādu pārgalvīgu un ātru braucēju nav sevišķi daudz, ir arī tādi, kas brauc ar mazāku nekā atļautais ātrums, tādu atkal gribas, protams, apdzīt tiem, kas brauc ar atļauto ātrumu. Tuvāk Rīgai gan situācija ir citādāka. Tur pat liekas, ka es nevis braucu, bet stāvu, pat neērti kļūst. Aizbrauc garām vismaz ar 130 kilometriem stundā lielu ātrumu, turpat pēc pārsimt metriem ir apdzīvota vieta, bet diemžēl diezgan daudzi arī to ignorē. Protams, jo ir jaudīgāka mašīna, jo vairāk arī gribas iespiest pedāli un ātrumu nejūti. Policijai tiešām ir daudz vairāk jākontrolē, tad arī var sasniegt kaut kādus rezultātus.
