Pēc ASV 11.septembra “melnās otrdienas” turpinās strīdi par nākotnes redzējumiem.
Pēc ASV 11.septembra “melnās otrdienas” turpinās strīdi par nākotnes redzējumiem. Visi vērtētāji ir vienisprātis tanī jautājumā, ka “nekas vairs pasaulē nebūs tā kā līdz šim”.
Tālāk viedokļi šķiras, ekonomisti apgalvo, ka ASV saimniecība ir tik spēcīga, ka tā viegli izturēs šo triecienu, savukārt citi analītiķi pareģo lielus sarežģījumus galvenokārt finansu tirgū. Rietumu ekonomiskā zinātne paredz cilvēces nepārtrauktu, lineāru attīstību, ko paretam aptumšo vienīgi kari vai stihiskas katastrofas. Vārdu sakot, cilvēce ar katru dienu ražo un patērē aizvien vairāk, un tā bezgalīgi. Savukārt Austrumu tautas pazīst cilvēces ciklisko attīstības modeli, kad pēc katra strauja attīstības perioda seko kritiens vai vismaz atgriešanās kādā no iepriekšējiem punktiem. Šī atziņa nav gluži sveša arī eiropiešiem, un Rainis to izteicis vārdiem: “Lokos atpakaļ rit laiki,un ik loks uz augšu aizved.” Praktiskajā līmenī, vērtējot tautsaimniecību, mēs runājam par uzplaukuma un krīžu periodiem.
ASV ekonomika un dolāra kurss
Jau gandrīz gadu pasaules varenākās valsts ekonomika buksē, samazinās izaugsmes tempi, bet daudzās nozarēs notiek ražošanas sašaurināšanās. Tā kā Federālo rezervju sistēmu vada finansu ģēnijs Grīnspens, ASV līdz šim izdevies puslīdz noturēties pretī ekonomikas un finansu krīzei. Galvenais paņēmiens ir aizdevumu procentu likmju samazinājums, padarot lētus kredītus.
Diži tas izklausās, bet kas notiek, ja diskonta likmes kļūst zemākas par inflācijas procentiem? Tātad visam savas robežas.
Dažkārt prognožu autori ekonomikas veselības stāvokli cenšas vērtēt pēc nacionālās valūtas kursa. Jāpiekrīt, ka ekonomika cieši saistīta ar naudu, tomēr tas nav viens un tas pats. Gaidot ASV ekonomikas sašūpošanos pēc 12.septembra terora aktiem, par indikatoru tiek ņemta dolāra stabilitāte. Tiešām dolārs tikai nedaudz zaudējis no savas vērtības, it kā nekas traģisks. Pagaidām. Tikai jāsaprot, ka dolārs ir starptautiska valūta un ASV nav vienīgā valsts, kam interesē stabilitāte. Tieši pretēji, visvairāk par dolāra stiprumu cīnās citu valstu centrālās bankas. Lieta tā, ka augsts dolāra kurss vājina ASV eksporta konkurētspēju, jo eksports kļūst mazrentabls. Toties citas valstis savus ražojumus daudz vieglāk var pārdot ASV iekšējā tirgū. Globalizācijas laikā neviena ekonomika nestrādā tikai savai valstij, galvenais ikvienas zemes turības rādītājs ir eksports. Ja dolāra vērtība pēkšņi nokristos par kādiem 20 procentiem, tad mēs dolāru pirktu par 50 santīmiem un pat Latvija spētu izdevīgi eksportēt savu produkciju uz dolāra zonas zemēm, toties viss imports – naftas produkti, gāze, metāli, mašīnas, kafija, banāni un cits – kļūtu daudz dārgāki. Tas gan neturpinātos ilgi, jo sadārdzinātos ražošanas izmaksas, celtos cenas pašmāju produkcijai.
Lūk, tāpēc par dolāra kursa noturēšanu esošajā līmenī iestājas gandrīz visas valstis. Pagaidām tas daļēji izdodas.
Vairāk jāraugās uz biržām
Biržas ir pirmais indikators, kas signalizē par kādas ekonomikas vainām. Amerikāņu kompānijas visu gadu samazinājušas cerētās peļņas prognozes. Pēc terora aktiem vairākas dienas fondu biržas bija slēgtas.
Kuras nozares cietušas visvairāk?
Milzīgus zaudējumus piedzīvoja ASV civilā aviācija. Četru lidmašīnu zaudējums nav pats lielākais trieciens. Vairākas dienas gaisa satiksme bija vispār slēgta, un turpmāk vēl ilgi cilvēki baidīsies kāpt lidaparātos. Tie ir veselas tautsaimniecības nozares milzu zaudējumi. Tāpat grūti laiki pienākuši lielajām apdrošināšanas kompānijām, kas spēj izdzīvot tikai ar valsts finansiālu atbalstu. Cieš tūrisms.
Daudzus miljonus zaudējumus vajadzēs norakstīt arī kinoindustrijai, kas lielā mērā balstījās uz šausmu filmu ražošanu un demonstrēšanu. Izsakoties īsi, ASV ekonomikā ir iedarbināta ķēdes reakcija, kas draud ar lielu saimniecisko un finansu krīzi. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pārdzīvotā traģēdija šai varenajai lielvarai nav pēdējā. Nākotne to pierādīs.
Uz nelaimes rēķina cenšas gūt labumu
Tā vienmēr bijis, ka uz vienas tautas nelaimes rēķina cenšas gūt labumu kāda cita zeme. Vismaz valdības tā cer.
Vispirms te jāmin Krievija, kuru gan satrauc terorisma uzplūdi pasaulē, bet būtībā mazliet iepriecina ASV zināma novājināšanās. Krievijai ir sava sāpe, kam vārdā Čečenija. Kremlis tagad cer, ka pasaule vēl vairāk pievērs acis uz to, kas notiek Krievijas “pavēderē”, jo bin Ladena nometnēs sagatavotie teroristi kļuvuši par Rietumu civilizācijas galveno biedu. Kremlim tagad brīvas rokas, lai čečenus mēģinātu pilnīgi izdeldēt no zemes virsas.
Līdzīgā situācijā nokļuvusi Izraēla, kuras valdībai tāpat brīvas rokas, lietojot izdeldēšanas taktiku pret palestīniešiem. Viss pārējais ir diplomātijas jautājums.
Ieguvējas var izrādīties arī naftas eksportētājas valstis, bet tas atkarīgs no tā, cik strauji radikalizēsies musulmaņi Tuvajos Austrumos. ASV lielākā kļūda pašlaik ir tā, ka tās militārās varenības demonstrēšana , kā liecina notikumi Pakistānā, daudzus tūkstošus islamticīgo pievērš radikālismam. Nujā, atkal varam citēt Raini: “Ne tauta pret tautu tad karos, bet visas kopā pret tumsu.” Bet neaizmirsīsim, ka tumsai ir tumsas ieroči, ko uzvarēt iespējams tikai ar gara gaismu, nevis ar “tomahavkiem” un lidojošiem cietokšņiem.
Varat pieļaut domu, ka militārisma gaisotnē pat krīzes situācijā nokļuvusi ekonomika sekmīgi var attīstīt tās nozares, kas apkalpo bruņotos spēkus. Tikai izdevumus vienalga nāksies segt tautām.
