Klausos putnu dziesmās es pastaigājos krustalīces krastos, kur pretī raugās baltās vizbules, tik pārsteidz mani koris neparastais, kas atbalsi no visām pusēm nes.
Klausos putnu dziesmās
Es pastaigājos Krustalīces krastos,
kur pretī raugās baltās vizbules,
Tik pārsteidz mani koris neparastais,
kas atbalsi no visām pusēm nes.
Es apstājos, lai ieklausītos balsīs,
varbūt, ka koncerts veltīts tieši man?
Nē, solisti sēž zaļo lapu valstī,
dzied, spēlē priekam, man, tev arīdzan.
Skan stabules un cītara, sit bungas,
alts, pikolo un vijole pat dzied.
Skaļš trilleris, maigs “sī sī sī”, kāds dungo…
Vai tādā brīdī varu projām iet?
Inta Vīksniņa – Driķe
***
Cik savādi…
Cik savādi ir elpot ar svešu elpu.
Cik savādi ir dzīvot svešu dzīvi…
Aizveru acis un klausos –
Es dzirdu tikai klusumu,
Ar ķermeni es sajūtu vientulību,
Tā mani apskauj un skūpsta.
Viņa izjūt kaisli pret mani
Un nelaiž vaļā…
Šī svešādi tukšā telpa,
Tā mani pilda ar saviem tukšajiem sapņiem,
Tā kaisli mani padzirda ar tukšuma saikni.
Es uzsmaidu tai un saku: “Paldies!”
Cik savādi ir elpot ar svešu elpu
Un skatīties tukšumam sejā,
Būt vientulības mīļākajai
Un vienaldzības sapnim…
Cik savādi tas viss!
Es aizveru acis, bet izmaiņu nav,
Jo es dzīvoju ar vientulības elpu
Un esmu vienaldzības sapnis…
Jolanta
***
* * *
Latvija, cik skaista tu!
Ir tevī prieks, ir tevī krāšņums liels.
Latvija, tu mana dzimtā zeme!
Ir tevī jūras krāšņums zils,
Tavā zemē saknes manas,
Ar tevi Lāčplēsis ir dzīvs.
Lilita Stikiņa
