Jūs varat mani pieskaitīt pie tiem, kas svešiem vārdiem garām iet un vienu dziesmu desmit mūžus dzied.
* * *
Jūs varat mani pieskaitīt pie tiem,
kas svešiem vārdiem garām iet
un vienu dziesmu desmit mūžus
dzied.
Jūs varat mani pieskaitīt pie tiem.
Un vakarsaulei man nav līdzi
jāsarkst,
ka asaras, ka prieks vēl mani
skauj.
Kāpēc gan ilgoties un ticēt neļaut,
ka vēlreiz mūsu plaukstas
satiksies.
Un sadzirdēt var mani nenākt.
Ar sniegu kopā nokritušas ēnas.
Kā bruņu krekls novilkts smagums
viss,
šķiet, mana elpa tūlīt dejot ies.
Un tuvums tavs man tuvāks kļūs
kā citkārt,
tik tuvs, ka mani pirksti tirps,
tik tuvs, ka steiga, vienmēr
nebeidzamā,
par klusu mieru mani pārvērtīs.
Arvis Degums
***
* * *
Gribu uzvarēt tevi,
pārlikt pār sētu,
ļaut aizpūst pagātnes vējam.
Gribu aizmirst tevi,
izmest kā palagu vecu,
izdzert kā vīna glāzi.
Gribu nebūt ar tevi!
Tu – tiepies un nepadodies.
Esi smiekli manās acīs,
asaras spilvendrānā,
domās un vējos ap mani.
Tu – esi iesnidzis cimdā
un iekāpis gleznā,
noslēpies puķu podā,
dejo ar mani ballē,
pavadi lietū spējā.
Sargā?
Esmu zaudējusi cīņā ar tevi.
Varbūt nevaru uzvarēt sevi?
Ar mirušajiem netiesājas…
Sibilla
