Lūdzu, Dievs, ar mani šonakt parunā, kusums smeldz kā nedzīstoša vāts.
* * *
Lūdzu, Dievs, ar mani šonakt parunā,
Klusums smeldz kā nedzīstoša vāts.
Ogles irst, un izdziestošā pavardā
Izplēn miers, pa mirklim sūri krāts.
Domas lūst, un vakars aizmieg nesaprasts,
Atkal prāts pa sakņu saknēm kāpj.
Mēness ceļš starp ēnām aizstieg neatrasts –
Maldās sirds un pati sevi krāpj.
Ieslodzīts mirst, krūtīs paslēpts, saules riets,
Nāku es tev piedošanu lūgt –
Lūdzu, Dievs, no bezgalības roku sniedz –
Delnas sāp, cik ļoti glāstu trūkst.
*
Atdzimšana
Eņģeļi savāc nopūtas,
Skumjas no trotuāriem.
Nebaidies, brālīti,
Nepaies garām,
Noglāstīs tevi arī.
Viegli kā sapņa pieskāriens
Maigums caur sirdi vīsies.
Nebaidies, brālīti,
Nesāpēs rētas
Rītā, kad atmodīsies.
Jauna un bikla dvēsele
Ceļu no dzīlēm lauzīs.
Nebaidies, brālīti,
Silta un laba
Saule tev krūtīs ausīs.