Par skaistiem, sidrabotiem mežiem, par upes čalošanu manas mājas krastā.
Par skaistiem, sidrabotiem mežiem,
par upes čalošanu manas mājas krastā.
Par kalniem, kas zemāki par Everestu,
bet mīļākiem nu gan.
Par putniem, kas lido, augstu, augstu gaisā.
Par to, ka mana vieta šeit –
lai es piedzimtu, uzaugtu, dzīvotu.
Esmu pateicīga par vietu šo,
kur esmu piedzimusi,
kur esmu dzīvojusi
un dzīvošu mūžīgi mūžos…
līdz puķes novītīs,
līdz meži izkaltīs,
līdz kalni ielīdīs zemē –
es te dzīvošu –
Latvijā –
Savā Dzimtenē!
Sintija Augule (5.klase)
