Kurpes tu jūties kā svešās kurpēs iekāpis, kā viens pats no tramvaja izkāpis, un visā pieturā – vienīgais kurpēs palicis.
Kurpes
tu jūties kā svešās kurpēs
iekāpis,
kā viens pats no tramvaja
izkāpis,
un visā pieturā – vienīgais kurpēs
palicis.
tiesa – sapīcis.
tu svešās kurpēs uz priekšu ej.
berž tās, par lielām,
tūlīt kliegsi,
bet jāiet.
šķiet, sāpes jau pāriet sāk…
te kāds no muguras uzsauc:
“apstājies!”
ak, nē – tas svešo kurpju
īpašnieks.
kas tam vajadzīgs – tev lieks?
bet kurpes – tās tev vienīgās…
kurš nu tev palīgā nāks?
neviens…
ak, gan jau izkulsies kaut kā…
Klinta Šaršūne
* * *
Āboli zarā zarājas,
Tā augustā vajag. Tā klājas.
Bet trusiki vienkārši karājas.
Ābelē arī. Aiz mājas.
Bumbieri baigi bumbojas
Un neatbild, ja ko prasi,
Bet trusiki tikai rumbojas
Ap bumbieres zaru kā asi.
Plūmes gan plīst, gan pļumpējas,
Gan reizēm par vardītēm šķietas,
Bet trusiki tālāk nepiedalās.
Jau uzvilkti uz vienas vietas.
Monta Ezergaile
