Vien sadegot var sevi saglabāt, Jo, lēnām plēnot, pelni aizlido pa gaisu.
***
Vien sadegot var sevi saglabāt,
Jo, lēnām plēnot, pelni aizlido pa gaisu.
Un tikai tad par tevi uzzinās,
Ka vēlējies tu degt, bet nevis plēnēšanu baisu.
Tu laimi vēlējies, jo tā ir cerība un gaidas,
Tā – nebeidzama ilgošanās, tiekšanās pēc tās.
Un sirds tad iedrebas, un sirds tad baidās,
Ka dzīve paies dienās vienmuļās.
Bet vēlējies tu degt un ilgojies bez gala
Pēc avota, kas spirgtu veldzi sniedz,
Jo arī viņam bailes nav no ziemas sala,
Kas visu stindzina un straumei tecēt liedz.
Un tad tu saproti – no laimes strauta esi dzēris,
un tad tu atceries, pēc kā tu visu mūžu esi tiecies.
Cik sapņu izsapņojis sen, cik durvis vēris
Uz pasauli, kur nekad neizliecies.
Vien sadegot var sevi saglabāt…
Jānis Mūrnieks
