* * *
Virs galvas debesis,
zem kājām zeme balta,
un baltas pārslas koku zaros krīt,
lai baltas atmiņas un domas baltas,
lai balti sapņi būtu arī rīt!
* * *
Cik maz man vajag, ļoti, ļoti maz,
pavisam tikai tādu mazu nieku –
lai dzīvot varētu es tā,
ka katru jaunu dienu gaidītu ar prieku.
Tik maz man vajag, ļoti, ļoti maz.
Un ticiet, neņemšu neko es lieku, –
tik rasas lāsi, vēju, sauli, lietu,
vēl cilvēku, ko mīlu,
kādu pieticīgu dzīves vietu…
Bet, ja tā nopietni, tad atsakos no tām.
Var iztikt bez tik daudzām lietām kārotām.
Tik, lūdzu, atstājiet man vienu:
to cilvēku, ar kuru kopā
nodzīvot šo dienu!
